sveikt
sveikt sveicu, sveic, sveic, pag. sveicu; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
PiemēriSveikt tuviniekus svētkos.
2.Sveicināt1.
PiemēriMēs nogriežamies no lielceļa, sākdami iet pa veco ošu gatvi, kur mūs sveic.. koku šalkšana.
2.1.intrans.
PiemēriStēģis prāvā atstatuma dēļ nespēja viņam atbildēt un tikai palocīja sveikdams galvu.
Avoti: 7-2. sējums