Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sveķainība
sveķainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sveķains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sveķainums (1).
PiemēriGaujmalas silu priedes esot bijušas iecienītas kuģu būvniecībā, sevišķi mastkoku glabāšanā. Vērtēta koku mehāniskā izturība, zarojums, sveķainība un daudzas citas īpašības..
2.Vispārināta īpašība → sveķains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sveķainums (2).
PiemēriSmaržas sveķainība.
Avoti: 7-2. sējums