sveiks
sveiks -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
PiemēriBirkenbaums arvien cieti bij apzinājies, ka viņš sveiks izies caur dzīvi. Kad kaut kur kāds bij sagriezis roku, pārcirtis kāju, no mašīnas ticis salauzts, noslīcis, tad puisis vienmēr bij to dzirdējis ar apziņu, ka viņu nekad nepiemeklēs šādas likstas.
Stabili vārdu savienojumiPaliec (arī dzīvo) sveiks! Sveiks un vesels.
2.izsauk. nozīmē Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki. Arī laba vēlējums.
Piemēri«Sveiks, Pakalnu tēv,» Juris priecīgi atņēma sveicienu.
Avoti: 7-2. sējums