sveicinājums
sveicinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → sveicināt1. Arī sveiciens1.
Piemēri«Labdien, cienīts baronlielskungs.» - «Labdien.» Sveicinājums skanēja ļoti pieklājīgi, viņa atņemšana laipni.
- «Labdien, cienīts baronlielskungs.» - «Labdien.» Sveicinājums skanēja ļoti pieklājīgi, viņa atņemšana laipni.
- ..padevu labdienu. Meitene atņēma sveicinājumu un pabrauca garām.
- Man jau labāk pienāktos pastāvēt un pagaidīt, lai labdienu vispirms nokliedz skolnieces. Bet šoreiz es tomēr pirmais pasaku sveicinājuma vārdus.
- pārn. Bet Celmam nekārojās atvērt logu, lai ievēsmotu pavasara sveicinājums.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sveicināt2. Arī sveiciens2.
Piemēri..mēs nu sūtām Jums šo vēstuli ar daudz sveicinājumiem un laimes vēlējumiem...
- ..mēs nu sūtām Jums šo vēstuli ar daudz sveicinājumiem un laimes vēlējumiem...
- pārn. Varbūt kāda bite no stropa tomēr šad tad aizlido uz veco liepu un apskata vietu, no kurienes nākusi viņas saime? Varbūt viņa atnes sveicinājumu no savām jaunajām mājām?
Avoti: 7-2. sējums