sveicināt
sveicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
Piemēri«Labdien!» nācējs viņu sveicināja.
1.1.intrans.
PiemēriPieklājīgi sveicināt.
2.Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
Piemēri«Nu dzīvo vesela, māmulīt, gaidīšu Tavu vēstuli. Sveicini Ancīti un Zigi un saki, lai turpmāk viņi raksta man garākas vēstules!»
Stabili vārdu savienojumiLikt sveicināt.
Avoti: 7-2. sējums