sveiciens
sveiciens -a, v.
1.Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
PiemēriAtbildēt uz sveicienu.
1.1.izsauk. nozīmē; sar. Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties. Sveiki.
2.Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
PiemēriSūtīt sveicienu.
Stabili vārdu savienojumiNest sveicienu.
3.Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību. Arī dāvana.
PiemēriUz slimnieka galdiņa smaržo vanagzirnīši, klusi raugās balti dzeltenas pīpenes. Šo lauku sveicienu atnesušas nezināmas rokas..
Avoti: 7-2. sējums