sveķainums
sveķainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sveķains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sveķainība (1).
PiemēriKoksnes sveķainums.
2.Vispārināta īpašība → sveķains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sveķainība (2).
Avoti: 7-2. sējums