iziet
iziet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju
1.intrans. Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
PiemēriIziet no istabas.
Stabili vārdu savienojumiIziet no ierindas. Iziet no jēgas (arī no prāta).
1.1.Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
PiemēriIziet no istabas virtuvē.
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
PiemēriAlvila logs tumšs. Izgājis? Guļ?
1.3.Doties ceļā kājām.
PiemēriIziet agri no rīta tumsā.
1.4.parasti savienojumā ar lok. vai nenoteiksmi. Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
PiemēriIziet pastaigāties.
Stabili vārdu savienojumiIziet cīņā.
1.5.sar. Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
Piemēri«Mēs no tā dzīvokļa izgājām. Vīram darba nav, nevarējām tik daudz maksāt.»
1.6.pārn.; sar. Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
PiemēriPietūkums izgājis.
1.7.pārn.; sar. Izzust (parasti par smaku, smaržu).
PiemēriNaftalīna smaka iziet no drēbēm.
1.8.Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIziet cauri istabai.
Stabili vārdu savienojumiIziet caur dzīvi. Iziet caur uguni un ūdeni.
1.9.pārn. Pabūt (kur) un izciest lielas mokas. Pārdzīvot, pārciest (ko).
Piemēri..cilvēks, kas izgājis cauri necilvēku kazemātiem un moku nometnēm, vēl dedzīgāk mīl dzīvi..
2.intrans. Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) — par karaspēku.
PiemēriPretinieka divīzija izgāja no pilsētas bez kaujas.
2.1.Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — par karaspēku.
PiemēriRota iziet cauri ciemam.
2.2.Izbraukt (parasti par kuģi). Izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
Piemēri..sekoja komanda, un kuģis izgāja jūrā. Bāka, zibinot ugunīga jām acīm, vēlēja laimīgu ceļu.
2.3.Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) — par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
PiemēriVilciens no gala stacijas jau izgājis.
2.4.Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) — par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
PiemēriLidmašīna iziet cauri mākoņiem.
2.5.sar. Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) — par priekšmetu.
PiemēriGalds izgāja pa durvīm ar grūtībām.
2.6.sar. Izplūst (piemēram, par dūmiem).
PiemēriDūmi izgājuši no virtuves.
3.parasti 3. pers.; intrans. Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
PiemēriBalkons iziet uz dienvidiem.
3.1.Virzīties, izvest (uz kādu punktu, vietu) — piemēram, par ceļu.
PiemēriŠis celiņš izgāja it taisni gar pļavmalu, birzi un valsts nabagu māju uz Sauso krogu..
3.2.Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) — piemēram, par ceļu.
PiemēriCeļš iziet cauri mežam.
3.3.Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
PiemēriSvītrveida radiācija, kas iziet no krūšu galiem, mēdz būt grūtniecības agrīnā periodā.
4.parasti 3. pers.; intrans. Izsūkties cauri (kam), caur (ko) — par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) — piemēram, par stariem.
Piemēri..sienu sakrāva tikai šā tā. Pussakrautajiem zārdiem jau pirmā lietus šalts iziet cauri no augšas līdz apakšai.
4.1.Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko). Tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
PiemēriBulta iziet cauri bruņām.
4.2.Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
PiemēriCauri pūlim izgāja neskaidra murdoņa.
Stabili vārdu savienojumi
5.intrans. Paveikt kādu gājienu.
PiemēriGrūti iziet tik tālu.
6.trans. Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriIziet mežu krustām šķērsām.
6.1.Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
PiemēriNē, šajā ciemā viņa nepaliks, izies ceļu ceļus, pārbridīs upju upes..
Stabili vārdu savienojumi
6.2.sar. Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
PiemēriIziet veikalu.
6.3.sar. Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
PiemēriVecmāmiņa:.. izauga cilvēki! Izgāja karus, revolūcijas..
Stabili vārdu savienojumiIziet ugunskristības.
6.4.sar. Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
PiemēriPensiju tāpat uzreiz viņš nesaņems, vispirms jāiziet komisijas un jāsavāc stāža papīri.
7.trans. Pārdzīvot laika gaita (kādu fāzi, stāvokli).
PiemēriIziet vairākas attīstības fāzes.
8.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Paveikties, klāties (kā).
PiemēriIziet slikti.
Stabili vārdu savienojumiIziet greizi. Iziet plāni.
8.1.Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
Piemēri..viņš droši bij atbildējis, lai nebīstoties, viss iziešot labi.
9.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Tikt izdotam, iztērētam (par naudu).
PiemēriBet tad šo govi vajadzēja pārdot. Nauda pamazām izgāja, un mēs nekad vairs netikām pie citas.
9.1.Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
Piemēri«Tev, mās, cūkas gaļa, rasi, jau izgājusi?».. - «Drīz jau vairs nebūs ne skripatas [kripatas],» viņa sacīja.
10.intrans.; sar. Apprecēties (ar kādu) — parasti par sievieti.
Piemēri..Katrīnai uz Lieldienām būšot kāzas. Izejot pie kāda diezgan naudīga puiša.. Labu vīru dabūjot.
Stabili vārdu savienojumiIziet pie vīra. Iziet tautās.
11.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
PiemēriSakne: Nudien Lauris.. Dzīvs un vesels! Te jau bija izgājušas valodas, ka tu guļot jūras dibenā!
12.intrans.; sar. Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā).
PiemēriBurvis izgājis uz viltu.
13.intrans.; sar. Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
PiemēriRakstnieka amats prasa redzēt, pazīt, saprast visu, kas vien pasaulē notiek, un - izejot no tā - pasauli virzīt.
14.intrans.; sar. Tikt pārbaudītam (piemēram, daudzās instancēs).
PiemēriProjekts iziet cauri daudzām komisijām.
15.trans.; sar. Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
PiemēriRūpnīcā.. iziet ražošanas praksi.. studentu grupa.
15.1.intrans.
Piemēri«Es jau tev aizpērn teicu, ka nevajag viņu laist uz sādžas skolu. Redz, izgāja to ziemu, iemācījās lasīt, un nu nekur glābties.»
Stabili vārdu savienojumiIziet (arī izkāpt) no krastiem. Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas).
Avoti: 3. sējums