Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iziet
iziet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju
1.intrans. Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
PiemēriIziet no istabas.
  • Iziet no istabas.
  • Iziet no klases.
  • Iziet no ceha.
  • Iziet no teātra.
  • Iziet no parka.
  • Iziet no stadiona.
  • Iziet no pilsētas.
  • Iziet no pūļa.
  • Valda iziet no virtuves un ieiet savā istabā..
  • ..pusstundu pirms sacīkšu sākuma viņš nesteigdamies izgāja no mājām..
  • ..viņš pārsoļo pāri pagalmam, iziet pa vārtiem un pamazām izgaist sniegpārslu ņirboņā.
  • Oficieris, kas pieņēma gūstekņus, kliedza: «Komandieri un latvieši, iznāciet no ierindas!» Neviens neizgāja.
Stabili vārdu savienojumiIziet no ierindas. Iziet no jēgas (arī no prāta).
1.1.Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
PiemēriIziet no istabas virtuvē.
  • Iziet no istabas virtuvē.
  • Iziet no meža klajumā.
  • Iziet kāpņu telpā.
  • Iziet dārzā.
  • Iziet pagalmā.
  • Iziet uz ielas.
  • Iziet uz balkona.
  • Iziet uz skatuves.
  • Iziet uz klāja.
  • Iziet aiz durvīm.
  • Govis iziet ganībās.
  • Iziet uz lielceļa.
  • Vecais Krūze piecēlās un klusi izgāja priekšnamā.
  • Kādu šī pilsēta man atklās savu seju, kad iziešu ielās pēc lietus?
  • Aleksejs Ļeonovs pirmo reizi kosmonautikas vēsturē lidojuma laikā bija atvēris kosmosa kuģa lūku un izgājis kosmosā.
  • Svētdienā agri jo agri mēs ar Džamaledīnu ne pa ceļu.., bet gar ūdensvada malu starp dārziem izgājām uz kalniem pa citu tecinu [taciņu].
  • pārn. Plašos dzīves ceļos bija izgājuši arī daudzi no tiem cilvēkiem, ar kuriem viņš diendienā bija strādājis kopā..
  • pārn. Nozīmīga ir [scenārija] autora izvirzītā problēma,.. jo iziet tālu aiz filmā attēlotā fakta robežām.
  • Strādnieki un zemnieki [30. gados] bieži streikoja, izgāja ielās, prasīdami darbu un maizi.
  • Mums [revolucionāriem] vajag iziet uz ielas, gājienu turpināt pa Lielo ielu un nobeigt pie tirgus laukuma.
  • Novembra vidū ātrslidotāji pa īstam izgāja uz ledus. Tā vairs nebija mazā mākslīgā slidotava, bet Bābelītes ezers..
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
PiemēriAlvila logs tumšs. Izgājis? Guļ?
  • Alvila logs tumšs. Izgājis? Guļ?
  • «Es mazliet iziešu.» Atbildes nebija, un. Vera devās uz durvīm.
1.3.Doties ceļā kājām.
PiemēriIziet agri no rīta tumsā.
  • Iziet agri no rīta tumsā.
  • Iziet mazā gaismiņā
  • ..[zēns] pirms trim dienām izgāja un pazuda, vai nu aizbraukdams ar kuģiem, vai vienkārši tāpat aizstaigādams dēkās.
  • Izgāja viņi kājām, jo izdzenāt zirgu tik ilgi pa turienes sliktiem māju ceļiem atzina par nederīgu..
  • Šai agrumā, es izeju ar biedriem, Man ceļā plīvo ausmas lakats košs..
1.4.parasti savienojumā ar lok. vai nenoteiksmi. Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
PiemēriIziet pastaigāties.
  • Iziet pastaigāties.
  • Iziet apgaitā.
  • Darbā iziet visa brigāde.
  • Šodien demonstrācijā taču izies visa pilsēta!
  • Ar dziesmu mēs izgājām kaujā..
  • Kopējās medībās ar veco paaudzi iziet jaunie vilcēni.
  • Vai dusmo tu ļoti, ka negājām blakus Tais dienās, kad rudzus tu izgāji pļaut?
  • ..vecākais [dēls], Jānis, nesen kā izgājis iesvētīšanas mācībā, septiņpadsmit gadus vecs jau strādāja visus vīra darbus..
Stabili vārdu savienojumiIziet cīņā.
  • Iziet cīņā idioma — Uzsākt cīņu (pret ko), uzsākt apkarot (ko).
1.5.sar. Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
Piemēri«Mēs no tā dzīvokļa izgājām. Vīram darba nav, nevarējām tik daudz maksāt.»
  • «Mēs no tā dzīvokļa izgājām. Vīram darba nav, nevarējām tik daudz maksāt.»
  • «Izlikti,» Silabriedis nobeidza. «Jā, Grobiņa tev, nu izgājām bez kāda naida. Diezgan esam pretojušies.»
1.6.pārn.; sar. Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
PiemēriPietūkums izgājis.
  • Pietūkums izgājis.
  • Slimība izgāja.
1.7.pārn.; sar. Izzust (parasti par smaku, smaržu).
PiemēriNaftalīna smaka iziet no drēbēm.
  • Naftalīna smaka iziet no drēbēm.
1.8.Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIziet cauri istabai.
  • Iziet cauri istabai.
  • Iziet cauri vestibilam.
  • Aina nedzirdamiem soļiem iziet cauri mājai, atgriežas atkal savā istabā.
  • Naktī pienāca štāba pavēle:.. Pāriet līdzšinējo neitrālo joslu. Iziet cauri mežam.
  • Mēs izgājām cauri visai pilsētiņai, aiz mums palika pēdējās vienstāva koka mājiņas, pēdējās ugunis un cilvēki.
Stabili vārdu savienojumiIziet caur dzīvi. Iziet caur uguni un ūdeni.
1.9.pārn. Pabūt (kur) un izciest lielas mokas. Pārdzīvot, pārciest (ko).
Piemēri..cilvēks, kas izgājis cauri necilvēku kazemātiem un moku nometnēm, vēl dedzīgāk mīl dzīvi..
  • ..cilvēks, kas izgājis cauri necilvēku kazemātiem un moku nometnēm, vēl dedzīgāk mīl dzīvi..
  • Viņš bija izgājis.. caur Davusa spīdzināšanas aparātu..
  • Varēja redzēt, ka viņi paguvuši iziet cauri jau tādam moku daudzumam, ka apziņa par drīzo nāvi vairs nespēja pat satraukt viņus.
2.intrans. Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) – par karaspēku.
PiemēriPretinieka divīzija izgāja no pilsētas bez kaujas.
  • Pretinieka divīzija izgāja no pilsētas bez kaujas.
2.1.Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par karaspēku.
PiemēriRota iziet cauri ciemam.
  • Rota iziet cauri ciemam.
2.2.Izbraukt (parasti par kuģi). Izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
Piemēri..sekoja komanda, un kuģis izgāja jūrā. Bāka, zibinot ugunīga jām acīm, vēlēja laimīgu ceļu.
  • ..sekoja komanda, un kuģis izgāja jūrā. Bāka, zibinot ugunīga jām acīm, vēlēja laimīgu ceļu.
  • «Man ir viens sapnis - vienreiz redzēt no mūsu ziemas ostas izejam kuģus uz jauno zveju..»
  • ..selgā airu laivā izgāja Dāvis un Lēruma Eidis.
  • Kuģis pienāca naktī. Mēs ātri iekravājāmies, attauvojāmies un izgājām jūrā.
2.3.Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
PiemēriVilciens no gala stacijas jau izgājis.
  • Vilciens no gala stacijas jau izgājis.
  • ..no.. autoostas.. ik stundu iziet uz visām debess pusēm pasažieru autobusi..
  • Drīzumā 500 līdz 5500 kilometru trasēs izies moderna lidmašīna, kas atbilst visaugstākajām starptautiskajām prasībām.
  • Tad.. mēs izejam no piķējošā lidojuma.
2.4.Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
PiemēriLidmašīna iziet cauri mākoņiem.
  • Lidmašīna iziet cauri mākoņiem.
  • ..laiva nevainojami iziet cauri visiem šķēršļiem un noteiktā vietā lēni pieglaužas piestātnei.
  • ..ik reižu, kad ar kuģi izeju cauri Irbes šauru mam, es pārdzīvoju kaut ko līdzīgu šķiršanās skumjām.
2.5.sar. Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) – par priekšmetu.
PiemēriGalds izgāja pa durvīm ar grūtībām.
  • Galds izgāja pa durvīm ar grūtībām.
2.6.sar. Izplūst (piemēram, par dūmiem).
PiemēriDūmi izgājuši no virtuves.
  • Dūmi izgājuši no virtuves.
3.parasti 3. pers.; intrans. Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
PiemēriBalkons iziet uz dienvidiem.
  • Balkons iziet uz dienvidiem.
  • Otras durvis iziet uz dārzu.
  • Kalpu istabas divi logi izgāja uz pagalmu.
  • Šo istabas pelēcību izpirka logs, kas izgāja uz jūru.
3.1.Virzīties, izvest (uz kādu punktu, vietu) – piemēram, par ceļu.
PiemēriŠis celiņš izgāja it taisni gar pļavmalu, birzi un valsts nabagu māju uz Sauso krogu..
  • Šis celiņš izgāja it taisni gar pļavmalu, birzi un valsts nabagu māju uz Sauso krogu..
3.2.Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) – piemēram, par ceļu.
PiemēriCeļš iziet cauri mežam.
  • Ceļš iziet cauri mežam.
  • Brāļi vēl labu gabalu ar acīm pavadīja novadgrāvi un atvadījās no tā, kur tas, mežotnei cauri izgājis, aizstiepās pa lankām pretī rietošai saulei.
3.3.Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
PiemēriSvītrveida radiācija, kas iziet no krūšu galiem, mēdz būt grūtniecības agrīnā periodā.
  • Svītrveida radiācija, kas iziet no krūšu galiem, mēdz būt grūtniecības agrīnā periodā.
  • Brilles palīdz acij, kas sirgst ar tuvredzību vai tālredzību, precīzi fokusēt no priekšmetiem izejošos starus..
4.parasti 3. pers.; intrans. Izsūkties cauri (kam), caur (ko) – par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) – piemēram, par stariem.
Piemēri..sienu sakrāva tikai šā tā. Pussakrautajiem zārdiem jau pirmā lietus šalts iziet cauri no augšas līdz apakšai.
  • ..sienu sakrāva tikai šā tā. Pussakrautajiem zārdiem jau pirmā lietus šalts iziet cauri no augšas līdz apakšai.
  • Dzīvsudrabs viegli iziet cauri daudziem celtniecības materiāliem..
  • Stari izgāja cauri, Nespēja mākoni plēst.
4.1.Tikt izšautam cauri (kam), caur (ko). Tikt izdzītam, izsistam, arī izgrūstam cauri (kam), caur (ko).
PiemēriBulta iziet cauri bruņām.
  • Bulta iziet cauri bruņām.
  • Nagla izgājusi cauri dēlim.
  • Vēstulei cauri reiz izgāja lode. Mani no kaujas tad iznesa biedri..
4.2.Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
PiemēriCauri pūlim izgāja neskaidra murdoņa.
  • Cauri pūlim izgāja neskaidra murdoņa.
  • Mierīgā straume ir galā. Cauri plostam iziet sausi krakšķi.
Stabili vārdu savienojumi
5.intrans. Paveikt kādu gājienu.
PiemēriGrūti iziet tik tālu.
  • Grūti iziet tik tālu.
  • ..maziņā saviem sīkajiem solīšiem tikko varēja iziet mātei līdzi.
6.trans. Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriIziet mežu krustām šķērsām.
  • Iziet mežu krustām šķērsām.
  • Iziet daudzus veikalus.
  • Tā Antiņš atkal visu dienu bija savvaļā klejojis; izgājis.. Sūnekli.. ezera galā..
  • Kārlis Skalbe ir uzrakstījis brīnišķu pasaku par labuma meklētāju, kas, pasauli izgājis, labumu tā arī neatradis..
  • ..dzinēji [medībās] nedrīkst pārāk ātri virzīties uz priekšu. Tas parasti notiek tad, ja vienā dienā cenšas iziet pārāk daudz mastu.
6.1.Ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
PiemēriNē, šajā ciemā viņa nepaliks, izies ceļu ceļus, pārbridīs upju upes..
  • Nē, šajā ciemā viņa nepaliks, izies ceļu ceļus, pārbridīs upju upes..
  • Pirmajā [grupā] startēja tie, kuri šogad ieplānojuši kalnos iziet 4. un 5. grūtību kategorijās maršrutus..
  • Giraldo ir vēl pavisam jauns, bet jau paspējis iziet kauju ceļus, ieguldīdams arī savu daļu cīņā pret reakcionāro valdību..
Stabili vārdu savienojumi
6.2.sar. Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
PiemēriIziet veikalu.
  • Iziet veikalu.
  • Iziet pastu.
6.3.sar. Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
PiemēriVecmāmiņa:.. izauga cilvēki! Izgāja karus, revolūcijas..
  • Vecmāmiņa:.. izauga cilvēki! Izgāja karus, revolūcijas..
Stabili vārdu savienojumiIziet ugunskristības.
6.4.sar. Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
PiemēriPensiju tāpat uzreiz viņš nesaņems, vispirms jāiziet komisijas un jāsavāc stāža papīri.
  • Pensiju tāpat uzreiz viņš nesaņems, vispirms jāiziet komisijas un jāsavāc stāža papīri.
7.trans. Pārdzīvot laika gaita (kādu fāzi, stāvokli).
PiemēriIziet vairākas attīstības fāzes.
  • Iziet vairākas attīstības fāzes.
  • Starp tautiskā revolucionārā strādnieku kustība, pakāpeniski augot un attīstoties, izgājusi dažādas organizatoriskās, formas.
  • Piedzīvojumu žanrs ir radies kā literatūra laika kavēklim, izgājis garu vēsturi, attīstījies gadu simteņos.
  • Zelma, vecāko klašu ģimnāziste, šajā lugā strauji iziet sarežģītas attīstības loku.
  • ..dažu sugu sēklām ir nepieciešams ilgāks periods dzīvības procesam, kurā sēklas iziet dīgšanas sākuma stadiju.
8.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Paveikties, klāties (kā).
PiemēriIziet slikti.
  • Iziet slikti.
  • Iziet bēdīgi.
  • «Manus audzēkņus.. [sacensībās] samizoja diezgan pamatīgi, un tā var iziet arī jums.»
  • «Vai gribi, lai es pastāstu, kā mums izgāja Dzeltenajā jūrā ar taifūnu?» kapteinis jautāja.
Stabili vārdu savienojumiIziet greizi. Iziet plāni.
8.1.Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
Piemēri..viņš droši bij atbildējis, lai nebīstoties, viss iziešot labi.
  • ..viņš droši bij atbildējis, lai nebīstoties, viss iziešot labi.
9.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Tikt izdotam, iztērētam (par naudu).
PiemēriBet tad šo govi vajadzēja pārdot. Nauda pamazām izgāja, un mēs nekad vairs netikām pie citas.
  • Bet tad šo govi vajadzēja pārdot. Nauda pamazām izgāja, un mēs nekad vairs netikām pie citas.
  • ..Valda neprot taupīgi valkāt zeķes, par tām vienmēr iziet tik daudz naudas.
  • Piedāvāju viņam naudu, cik man vēl bija, bet viņš man atteica, ka vēl neesot izgājuši pastmeistaram atņemtie 14 rubļi..
9.1.Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
Piemēri«Tev, mās, cūkas gaļa, rasi, jau izgājusi?».. - «Drīz jau vairs nebūs ne skripatas [kripatas],» viņa sacīja.
  • «Tev, mās, cūkas gaļa, rasi, jau izgājusi?».. - «Drīz jau vairs nebūs ne skripatas [kripatas],» viņa sacīja.
  • ..cukurs gan palicis par kapeiku mārciņā dārgāks, bet, kad dabūja galvai no tievgaļa, kur tas cietākais, tad tik daudz arī neizgāja.
  • «Aizsūtu izlaiduma dienas bildītes. Tu dabūsi vēl vairāk, jo tās, kur Tu runā, visas izgājušas un nepaspējām vien iztaisīt.»
  • Kas tad par to, ka drēbes vairāk izgāja.
10.intrans.; sar. Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
Piemēri..Katrīnai uz Lieldienām būšot kāzas. Izejot pie kāda diezgan naudīga puiša.. Labu vīru dabūjot.
  • ..Katrīnai uz Lieldienām būšot kāzas. Izejot pie kāda diezgan naudīga puiša.. Labu vīru dabūjot.
  • Dažas sievas aizsteidzās pat pie Miltiņu Kates un apjautājās, vai tas esot tiesa, ka šī izejot par sievu pie vecā Kļavas.
  • Nāca pie viņas veikalnieki, grāmatveži, pat inženieris bildināja, bet viņa ne un ne. Nu, tad beidzot arī dabūja - izgāja pie mākslinieka.
Stabili vārdu savienojumiIziet pie vīra. Iziet tautās.
11.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
PiemēriSakne: Nudien Lauris.. Dzīvs un vesels! Te jau bija izgājušas valodas, ka tu guļot jūras dibenā!
  • Sakne: Nudien Lauris.. Dzīvs un vesels! Te jau bija izgājušas valodas, ka tu guļot jūras dibenā!
  • ..iziet pa pilsētu ziņa.
  • Kas par slavu tagad izgāja par Silmežu Trīnu Cik netika runāts par viņu, cik par viņas preciniekiem!
12.intrans.; sar. Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā).
PiemēriBurvis izgājis uz viltu.
  • Burvis izgājis uz viltu.
  • Viņš jau tik iziet uz kaušanos.
  • «Skola, literatūra, baznīca - viss [buržuāziskajā Latvijā] izgāja uz to, lai notrulinātu garu, lai cilvēks neiemācītos domāt.»
13.intrans.; sar. Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
PiemēriRakstnieka amats prasa redzēt, pazīt, saprast visu, kas vien pasaulē notiek, un - izejot no tā - pasauli virzīt.
  • Rakstnieka amats prasa redzēt, pazīt, saprast visu, kas vien pasaulē notiek, un - izejot no tā - pasauli virzīt.
  • «..mākslas zinātņu doktora Alberta Lielkalna koncepcija prasa koriģējumus. Tur šis tas novecojies. Izejot no konkrētā materiāla.»
14.intrans.; sar. Tikt pārbaudītam (piemēram, daudzās instancēs).
PiemēriProjekts iziet cauri daudzām komisijām.
  • Projekts iziet cauri daudzām komisijām.
15.trans.; sar. Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
PiemēriRūpnīcā.. iziet ražošanas praksi.. studentu grupa.
  • Rūpnīcā.. iziet ražošanas praksi.. studentu grupa.
  • Tā ir bijusī Ainažu jūrskola.., kur praktisku jūrniecības kursu izgāja vienkāršo ļaužu bērni..
  • Iziet skolu.
  • Mācību gada sākumā visi IX klašu audzēkņi izgāja medicīnisko pārbaudi.
15.1.intrans.
Piemēri«Es jau tev aizpērn teicu, ka nevajag viņu laist uz sādžas skolu. Redz, izgāja to ziemu, iemācījās lasīt, un nu nekur glābties.»
  • «Es jau tev aizpērn teicu, ka nevajag viņu laist uz sādžas skolu. Redz, izgāja to ziemu, iemācījās lasīt, un nu nekur glābties.»
  • Izgāju trīs gadus.. ganos.
Stabili vārdu savienojumiIziet (arī izkāpt) no krastiem. Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas).
Avoti: 3. sējums