piebadīt
piebadīt parasti 3. pers., -a, pag. -īja; intrans.
Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
PiemēriKāds piebadīja pie Asnīša kājas. Viņš satrūkās. Balts jērs ar saitiņu ap kaklu stāvēja gana priekšā..
Avoti: 6-2. sējums