neizbraucams
neizbraucams -ais; s. -a, -ā
neizbraucami apst.
1.Nol. divd. → izbraukt.
2.Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
PiemēriTaču «Kārļu» tuvumā ir tikai kilometru garš, lietainā laikā gandrīz neizbraucams ceļš..
- Taču «Kārļu» tuvumā ir tikai kilometru garš, lietainā laikā gandrīz neizbraucams ceļš..
- Ceļš patiesi bija neizbraucams, un nakts tumsā mēs te būtu iestiguši.
2.1.Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
PiemēriNeizbraucams purvs.
- Neizbraucams purvs.
- Neizbraucami dubļi.
Avoti: 5. sējums