Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neizdarīgs
neizdarīgs -ais; s. -a, -ā
neizdarīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi (par cilvēku).
PiemēriNeizdarīgs strādnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeizdarīgi rīkoties.
Avoti: 5. sējums