neizbēgams
neizbēgams -ais; s. -a, -ā
neizbēgami apst.
1.Nol. divd. → izbēgt.
2.Tāds, no kura nevar izvairīties. Tāds, ko nevar neievērot.
PiemēriArvīds bija dīvaini atturīgs. Vai viņu nomāca neziņa par jaunajiem uzdevumiem, neizbēgamie organizatoriskie pasākumi?
- Arvīds bija dīvaini atturīgs. Vai viņu nomāca neziņa par jaunajiem uzdevumiem, neizbēgamie organizatoriskie pasākumi?
3.Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
Piemēri..cīņa ir neizbēgama. Dzimtā pilsēta jāaizstāv..
- ..cīņa ir neizbēgama. Dzimtā pilsēta jāaizstāv..
- Braukt projām nozīmēja šķirties no Inas. Bet tam tik un tā reiz vajadzēja notikt... Viņu šķiršanās bija neizbēgama.
- Ja pārraus dambi, tad plūdi neizbēgami. Tagad tikai jautājums,.. cik augstu aiz viņa jau sacēlies ūdens..
Avoti: 5. sējums