Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izbēgt
izbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzbēgt no degošas mājas.
  • Izbēgt no degošas mājas.
  • Novakarē izbēdzis no gūstekņu vilciena, viņš paslēpās pie nomales būdniekiem.
  • ..viņš pat izbēga no nāves cietuma, pārvarot sešus metrus augstu dēļu sētu.
  • Andrejs Akmens nepaguva vēl pa durvīm iziet, kad no ārpuses pretī nākošais biedrs viņam iečukstēja, ka mācītājs izbēdzis pa ģērbkambara lodziņu.
1.1.Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzbēgt caur logu.
  • Izbēgt caur logu.
  • Izbēgt cauri mežam.
2.Bēgot tikt projām (no kā). Bēgot panākt, ka nenotver.
PiemēriJa vējš stiprāks, tad ar visātrāko automašīnu nevar izbēgt no stepes ugunsgrēka.
  • Ja vējš stiprāks, tad ar visātrāko automašīnu nevar izbēgt no stepes ugunsgrēka.
  • ..forta apsardzes priekšnieks man vairākkārt bija stāstījis par šo drausmīgo cietumu, no kura vēl nekad neviens neesot izbēdzis.
  • Tātad [brālis] Sarkanajā Armijā. Izbēdzis vāciešiem!
  • Ir cilvēki, no kuriem aiziedams neaiziesi, bēgdams neizbēgsi.
3.Izvairīties (no kā).
PiemēriIzbēgt no jautājumiem.
  • Izbēgt no jautājumiem.
  • Izbēgt no nāves.
  • Izbēgt no soda.
  • Partija pavēl izbeigt streiku, lai izbēgtu no liekiem upuriem.
  • ..Ja dejas tālāk nav attīstījis horeogrāfs, tad izbēgt no vienveidības nav iespējams.
  • Tas nu ir vairāk kā skaidrs, ka savam galam viņi neizbēgs.
Avoti: 3. sējums