izbeigties
izbeigties -beidzos, -beidzies, -beidzas, pag. -beidzos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt pilnīgi izlietotam, izmantotam (par pēdējo, atlikušo, arī par visu).
PiemēriMilti izbeidzās.
2.parasti 3. pers. Tālāk neturpināties (piemēram, par mežu, ceļu). Sasniegt savas izplatības robežu.
PiemēriPurvs izbeidzās, un sākās ganības.
3.parasti 3. pers. Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību). Tikt pabeigtam.
PiemēriDraudzība izbeidzās.
3.1.Par mūžu.
Piemēri..cilvēki [senatnē] domāja, ka pēc nāves viņu dzīve vēl neizbeidzas, bet turpinās..
3.2.Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
PiemēriĪrniekam.. aizbraucot uz citu dzīves vietu, īres līgums izbeidzas.
3.3.Iestāties nobeigumam (laika posmā).
PiemēriIzbeidzas vasara.
4.parasti 3. pers. Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
PiemēriDažreiz caurumā pagadās vēžu mātīte ar apaļiem ikriem zem ļipas. Tās gan tēvs neļauj ķert: ja izķeršot mātes ar ikriem, tad izbeigšoties visi vēži..
5.apv. Novājēt, izdilt (par cilvēku).
Piemēri..[Jānim] jaunie svētdienas svārki veci, nodrāzti, netīri. Un pats viņš izbeidzies, novārdzis.
Avoti: 3. sējums