izbēgt
izbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzbēgt no degošas mājas.
1.1.Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzbēgt caur logu.
2.Bēgot tikt projām (no kā). Bēgot panākt, ka nenotver.
PiemēriJa vējš stiprāks, tad ar visātrāko automašīnu nevar izbēgt no stepes ugunsgrēka.
3.Izvairīties (no kā).
PiemēriIzbēgt no jautājumiem.
Avoti: 3. sējums