izbazūnēt
izbazūnēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.; niev.
Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
PiemēriViņus ieslodzīja cietumā. Visā pasaulē izbazūnētais tiesas process, kas ilga četrus gadus, izgāzās.
Avoti: 3. sējums