neizbēgamība
neizbēgamība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neizbēgams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSoda neizbēgamība par izdarītiem noziegumiem un pārkāpumiem ir viens no mūsu likumu pamatprincipiem.
2.Vispārināta īpašība → neizbēgams3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..[lugā] atklājas Spartaka rakstura diženums un viņa traģēdijas neizbēgamība, jo apstākļi un cīnītāji uzvarai nav nobrieduši.
Avoti: 5. sējums