neizbēgams
neizbēgams -ais; s. -a, -ā
neizbēgami apst.
1.Nol. divd. → izbēgt.
2.Tāds, no kura nevar izvairīties. Tāds, ko nevar neievērot.
PiemēriArvīds bija dīvaini atturīgs. Vai viņu nomāca neziņa par jaunajiem uzdevumiem, neizbēgamie organizatoriskie pasākumi?
3.Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
Piemēri..cīņa ir neizbēgama. Dzimtā pilsēta jāaizstāv..
Avoti: 5. sējums