neizbraucams
neizbraucams -ais; s. -a, -ā
neizbraucami apst.
1.Nol. divd. → izbraukt.
2.Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
PiemēriTaču «Kārļu» tuvumā ir tikai kilometru garš, lietainā laikā gandrīz neizbraucams ceļš..
2.1.Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
PiemēriNeizbraucams purvs.
Avoti: 5. sējums