Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pierūcināt
pierūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriAr savu jauno, zaļo mašīnu tas pierūcināja un sacēla kājās visu sētu.
2.intrans. Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..pie manas pašreizējās mītnes pierūcina divas mašīnas.
2.1.trans. Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPierūcināt motorlaivu pie laipām.
Avoti: 6-2. sējums