Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pierūsēt
pierūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Pārklāties no iekšpuses ar rūsu.
Piemēri..vajadzēs apskatīt paštaisīto divstobreni, ka tik nav pierūsējusi!
2.Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
Piemēri..lielas grūtības sagādā [automobiļa] pakaļējo riteņu bremžu skriemeļu noņemšana, kuri ir stipri pierūsējuši pie pusass.
Avoti: 6-2. sējums