pierūcināt
pierūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriAr savu jauno, zaļo mašīnu tas pierūcināja un sacēla kājās visu sētu.
- Ar savu jauno, zaļo mašīnu tas pierūcināja un sacēla kājās visu sētu.
2.intrans. Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..pie manas pašreizējās mītnes pierūcina divas mašīnas.
- ..pie manas pašreizējās mītnes pierūcina divas mašīnas.
- Parasti Lielkājs vakaros apbraukāja brigādes ļaudis. Klusi pierūcināja uz motocikla, aizpīpēja, uzsāka.. nesteidzīgu sarunu.
2.1.trans. Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPierūcināt motorlaivu pie laipām.
- Pierūcināt motorlaivu pie laipām.
Avoti: 6-2. sējums