pieritināties
pieritināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
PiemēriViņš atlaižas pie mājas mauriņā, bet Rudīte pieritinās blakus, cieši, cieši pie tēva sāniem.
- Viņš atlaižas pie mājas mauriņā, bet Rudīte pieritinās blakus, cieši, cieši pie tēva sāniem.
- Īgni pasperu Džimīti, kurš pieritinājies man pie kājām.
Avoti: 6-2. sējums