apņemt
apņemt -ņemu, -ņem, -ņem, pag. -ņēmu; trans.
1.Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
PiemēriApņemt virvi ap vezumu.
1.1.Apskaut.
PiemēriSimtgadīgas gobas, tikko diviem vīriem apņemami ozoli.. rudens dienā birdināja sadzeltējušās, sausās lapas..
1.2.Satvert, aptvert (ar plaukstām).
PiemēriMazliet uz priekšu saliecies, plaukstām apņēmis arkla rokturus, viņš [arājs] gāja tam pakaļ vienmērīgiem, platiem soļiem.
1.3.reti Apsegt (ņemot apkārt).
PiemēriApņemt plecus ar lakatu.
2.parasti 3. pers. Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
PiemēriMelni.. mati kā vainags apņēma galvu.
2.1.Par mežiem, laukiem.
PiemēriAp pusdienu piejūras norā, ko apņēma bērzu ataugas, saplūda vai viss ciems..
3.parasti 3. pers. No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
Piemēri..lietas - ar gultas segu apņemts sainis - gulēja uz grīdas.
3.1.Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā).
PiemēriGaisa okeāns, kas apņem visu planētu,.. nedod iespēju ieskatīties ļoti daudzos procesos, kuri notiek šīs «gaisa jūras» augšējos slāņos un tālāk, aiz tiem.
3.2.Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
PiemēriViņus [kareivjus] tūdaļ apņēma, ievilka, gandrīz iesūca sevī šīs ziemeļu pilsētas [Pēterpils] ledainais trauksmīgums.
3.3.Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
PiemēriMūs apņēma kumelīšu smarža.
3.4.Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
PiemēriKopš aiziešanas no skolas Vēsmu apņēma dīvaina vienaldzības izjūta, un tā aizvien pastiprinājās.
3.5.Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
PiemēriVienīgi Pēteris smaidīja platu, apmierinātu smaidu, kas daudzās lielās krunkās apņēma visu viņa kaulaino seju.
4.novec. Apprecēt.
PiemēriNevar teikt, ka visi šie precinieki būtu sliktāki par tiem, kas.. apņem bagātas sievas un dzīvo, cepures kuldami..
Avoti: 1. sējums