Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelnains
pelnains -ais; s. -a, -ā
pelnaini apst.
1.Tāds, kas satur pelnus. Tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
PiemēriSagatavot stādiem pelnainu augsni.
  • Sagatavot stādiem pelnainu augsni.
  • Pelnains ūdens.
  • Pelnainas ogles.
  • Nakts kaisa pa ielām pelnainas plēnes.
  • pārn. Un balti izdedzis un pelnains ir ļoti stāvais kalnu ceļš.
2.Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem.
PiemēriPelnainas rokas.
  • Pelnainas rokas.
  • Pelnains priekšauts.
3.Tāds, kam ir pelnu krāsa. Pelnpelēks.
PiemēriRūtaina zīdene pār pelnainiem matiem.
  • Rūtaina zīdene pār pelnainiem matiem.
  • ..apņemdams visu rietumu pusi, kvēloja sarkans, pelnainas dūmakas tīts no riets..
Avoti: 6-1. sējums