Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pelnains
pelnains -ais; s. -a, -ā
pelnaini apst.
1.Tāds, kas satur pelnus. Tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
PiemēriSagatavot stādiem pelnainu augsni.
2.Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem.
PiemēriPelnainas rokas.
3.Tāds, kam ir pelnu krāsa. Pelnpelēks.
PiemēriRūtaina zīdene pār pelnainiem matiem.
Avoti: 6-1. sējums