pelnītājs
pelnītājs -a, v.
pelnītāja -as, s.
1.Darītājs → pelnīt.
2.Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
PiemēriVienīgais pelnītājs ģimenē.
- Vienīgais pelnītājs ģimenē.
- Īstenais pelnītājs [ģimenē] bija vienīgi pats Andra tēvs. Tagad gan vēl darba vīrs bija pats labais, bet cik ilgi tad tā varēja būt?
- Kad ģimenē viens apgādājamais uz divi pelnītājiem, var daudz vairāk atļauties...
Avoti: 6-1. sējums