Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pelnīts
pelnīts -ais; s. -a, -ā
pelnīti apst.
1.Divd. → pelnīt.
2.Saistīts ar nopelniem. Pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju).
PiemēriAiziet pelnītā atpūtā.
Avoti: 6-1. sējums