pelnīt | LLVV

pelnīt

pelnīt pelnu, pelni, pelna, arī pelnīju, pelnī, pelnī, pag. pelnīju; trans.

1.Strādāt, veikt ko un iegūt (samaksu, atlīdzību).

PiemēriPelnīt lielu naudu.

Pelnīt lielu naudu.
Rīteru Alfrēds bij lielījies, ka ticis fabrikā par lielu meistaru un pelnīšot trīs rubļi dienā.
Krišus pelnīja piecdesmit kapeiku dienā, un no viņa algas vajadzēja iztikt mātei un abiem brāļiem.
Pa kreisi - bērza malkas grēdas, augstas, augstas. Pagājušo ziemu arī mūsu Berķis nedēļas divas te svīdis, naudiņu pelnījis.

1.1.intrans.

PiemēriMintauts labi pelna, viņš noteikti ir arī šo to iekrājis..

Mintauts labi pelna, viņš noteikti ir arī šo to iekrājis..
Pēc trešā kursa biju nodomājis vairs nemācīties, gribēju ātrāk sākt pelnīt..
Viņš jau strādāja un pelnīja: pa vasaras rītiem braukāja savas mātes brālim līdzi, pienu pa veikaliem izvadādams.

1.2.Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko).

PiemēriPelnīt jaunu mēteli.

Pelnīt jaunu mēteli.
Viņš bija kalēja dēls, ģimenē ne visai liela rocība, tādēļ agri vajadzēja sākt pašam pelnīt maizi.

Stabili vārdu savienojumiPelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu).

2.Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).

PiemēriPelnīt atzinību.

Pelnīt atzinību.
Talcinieki pelna uzslavu.
Māte ir pelnījusi cieņu un mīlestību.
Pelnīt pērienu.
Pelnīt rājienu.
Viņa Lida ir bezgala laba sieva, tikai mīlestību un saudzību viņa ir pelnījusi, tikai godīgumu un atklātību, to pašu, ko viņa ik dienas dod Jorenam.
Mācību lielīgais, pašapzinīgais Artūrs pelnījis, taču bija netīkami sajust, ka tas no tiesas apbēdināts.
Jaņuks viņu [meiteni] nosauca par tikpat ziņkārīgu kā Babuļa sievasmāte, un nu viņai visu vakarpusi jādomā, vai viņa tiešām apvainojumu pelnījusi.
pārn. To katra druva pelnījusi ir - Lai jaunu arāju tā sagaidītu..

2.1.Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).

PiemēriPelnīt pieciniekus.

Avoti: 6-1. sējums