pelnīts
pelnīts -ais; s. -a, -ā
pelnīti apst.
1.Divd. → pelnīt.
2.Saistīts ar nopelniem. Pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju).
PiemēriAiziet pelnītā atpūtā.
- Aiziet pelnītā atpūtā.
- Pelnīts sods.
- Viņš centīgi mācījās.. amatā un trešo kategoriju saņēma pilnīgi pelnīti.
- ..straumīte [no apgāztās glāzes].. vijās pa galda stiklu uz Tatjanas pusi. «Ai!» viņa klusi iesaucās un pietrūkās kājās. - «Jums vajadzēja sacīt - lamzaks. Tas būtu pelnīti..»
- ..Sauleskalns pelnīti nes godpilno Latvijas visskaistākā kalna nosaukumu!
Avoti: 6-1. sējums