Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pelnīt
pelnīt pelnu, pelni, pelna, arī pelnīju, pelnī, pelnī, pag. pelnīju; trans.
1.Strādāt, veikt ko un iegūt (samaksu, atlīdzību).
PiemēriPelnīt lielu naudu.
1.1.intrans.
PiemēriMintauts labi pelna, viņš noteikti ir arī šo to iekrājis..
1.2.Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko).
PiemēriPelnīt jaunu mēteli.
Stabili vārdu savienojumiPelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu).
2.Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
PiemēriPelnīt atzinību.
2.1.Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
PiemēriPelnīt pieciniekus.
Avoti: 6-1. sējums