Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laisties
laisties laižos, laidies, laižas, pag. laidos; refl.
1.parasti 3. pers. Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriBet, kad pienāca rudens un ienācās labība, bezdelīgas sāka laisties baros..
  • Bet, kad pienāca rudens un ienācās labība, bezdelīgas sāka laisties baros..
  • ..no tālās selgas laidās jūras putnu bari, steigdamies līdz tumsas brīdim sasniegt ierastās patvēruma vietas krastā.
  • Zili un dzelteni tauriņi laidās no zieda uz ziedu..
  • pārn. Kā bites dzimtā stropā Mēs mājup laižamies.
1.1.Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
PiemēriKrīt sniegs. Balts skaistums apņem katru māju un visas tāles. Pārslas laižas zemē kā atmiņu spieti un kā cerību baltie putni.
  • Krīt sniegs. Balts skaistums apņem katru māju un visas tāles. Pārslas laižas zemē kā atmiņu spieti un kā cerību baltie putni.
  • Pa gaisu laižoties degošas šķērpeles, tās jāuzmanot un jādzēšot, citādi varot visu aizdedzināt.
1.2.pārn. Izplatīties (par skaņām).
PiemēriBet zvana skaņas no baznīcas torņa laižas pār tālajiem laukiem un mežiem kā ar viegliem, zibošiem zīda spārniem..
  • Bet zvana skaņas no baznīcas torņa laižas pār tālajiem laukiem un mežiem kā ar viegliem, zibošiem zīda spārniem..
  • ..šalkoņa Pār liepu zariem laižas.
2.Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
PiemēriPēkšņi gaisā atskanēja pazīstamā rūkoņa, lidmašīna laidās zemu, šķērsoja ceļu un izgaisa zilgmē.
  • Pēkšņi gaisā atskanēja pazīstamā rūkoņa, lidmašīna laidās zemu, šķērsoja ceļu un izgaisa zilgmē.
  • Ar krāsainām ugunīm spārnos Pār mums laidās lidmašīna..
3.Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZirgs laižas straujā riksī.
  • Zirgs laižas straujā riksī.
  • «Ķeriet mani!» es uzsaucu viņam un laidos pa kādu celiņu lejup.
  • ..Ilze laižas bēgt pa akas ceļu, garām rijai..
  • Tad, skaļi iekliegdamās, viņas.. deva kājām vaļu. Bet aiz viņām laidās [suns] Citrons, nežēlīgi riedams un papēžos klupdams..
3.1.Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) – par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
Piemēri..lai pats taisa plostu, ar ko laisties pāri jūrai.
  • ..lai pats taisa plostu, ar ko laisties pāri jūrai.
  • Kad zirgi krastā iezviedzas Un laivas straumē laižas, Man ceļa aina paveras..
  • ..iebraucamais ceļš.. nav tik drošs, lai pa to laistos kolhoza mašīnas vai motocikli.
3.2.Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
PiemēriLaisties no kalna ar ragaviņām.
  • Laisties no kalna ar ragaviņām.
  • Bērni steidzas uz skolu; vieni laižas ar slēpēm, citi žirgti soļo nopietnām sejām..
  • Ziemu te varēja laisties lejup ar ragaviņām..
  • Jaunā gada brīvdienās Stalti laižos kamanās.
3.3.sar. Parasti savienojumā ar «prom», «projām»: doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
Piemēri..Briedis savā uzrauga darba nejutās visai labi un prātoja, ka uz rudens pusi vajadzēs laisties prom un meklēt laimi atkal mežu tirdzniecībā.
  • ..Briedis savā uzrauga darba nejutās visai labi un prātoja, ka uz rudens pusi vajadzēs laisties prom un meklēt laimi atkal mežu tirdzniecībā.
  • ..vēl tikai vajadzēja beidzamo reizi apstaigāt [naftas] smeltuves,.. tad varēs sviest nost ar mazutu notraipītās drēbes, kļūt atkal par brīvu kalnieti un laisties prom uz Osetiju.
  • «Prieks redzēt kādu arī šurp braucam. Tagad jau visi pasākuši projām vien laisties no tēvu tēvu zemītes.»
3.4.sar.; niev. Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
Piemēri«Laižamies, kamēr vēl nav sākušas darboties degvielu cisternas,» Leinasars uzsauca un metās skriet. Tikai nonākuši uz Liepājas-Grobiņas ceļa, viņi pagausināja soli.
  • «Laižamies, kamēr vēl nav sākušas darboties degvielu cisternas,» Leinasars uzsauca un metās skriet. Tikai nonākuši uz Liepājas-Grobiņas ceļa, viņi pagausināja soli.
  • ..es [skolēns] šodien taisos no vingrošanas laisties!
Stabili vārdu savienojumiLaisties (arī lasīties) lapās (retāk krūmos).
4.Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) – par priekšmetiem.
PiemēriTr-rach! Brīkš, brākš! - Kā meteors lielais medus pods laižas no klētsaugšas pa trepēm lejā.
  • Tr-rach! Brīkš, brākš! - Kā meteors lielais medus pods laižas no klētsaugšas pa trepēm lejā.
  • Pa egļu nokarenajiem zariem uz leju.. laižas aizkavējušās sniega saujas.
  • Skaties - zvaigzne no debesīm laižas...
4.1.Slīdot virzīties (lejup) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri..ja siena ķīpa kur aizķērās, vīriešiem bija jālaižas no augšas pa virvi gar reni sienam pakaļ..
  • ..ja siena ķīpa kur aizķērās, vīriešiem bija jālaižas no augšas pa virvi gar reni sienam pakaļ..
  • Te, kā tas gadās, kā ne,.. es pats kā pa ledu laižos lejā no diezgan stāvā jumta..
  • «Kāpņu nav!» Klinta taustās gar [salmu] blāķa malu un taisās jau laisties pa stāvumu lejā.
4.2.Plūst (lejup) – par šķidrumu, straumi u. tml. Plesties (plašumā) – piemēram, par šķidrumu.
PiemēriKatlu mēs izgāzām istabas galā, vagā, un melna straume, zili putodama, laidās lejup.
  • Katlu mēs izgāzām istabas galā, vagā, un melna straume, zili putodama, laidās lejup.
  • pārn. ..vēsts par «Elektrona» jaunajām centrālēm kā ūdenī iekritis eļļas piliens spīdot un mirdzot laidās plašumā.
4.3.Rietēt (parasti par sauli).
PiemēriMēs braucam un braucam, saule jau laižas, kad no melnā meža izpeldam klajumā.
  • Mēs braucam un braucam, saule jau laižas, kad no melnā meža izpeldam klajumā.
  • Saule jau laidās uz vakara pusi. Ozolu ēnas bija pastiepušās garākas..
  • ..saule jau laidās aiz ezermalas meža.
4.4.Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
PiemēriIzrūgušais ceļš te kāpa kalnā, te meta straujus līkumus ap gravām un laidās ielejā.
  • Izrūgušais ceļš te kāpa kalnā, te meta straujus līkumus ap gravām un laidās ielejā.
  • Ceļš, taisns kā stīga, laižas lejup no kalna un pārvēršas par pilsētas galveno maģistrāli..
5.Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
PiemēriMājā pārnākam tikai krietni pēc pusnakts, brālis noliek zivis, bet es jau laižos gultā..
  • Mājā pārnākam tikai krietni pēc pusnakts, brālis noliek zivis, bet es jau laižos gultā..
  • Vīri lielā lokā laidās mauriņā guļus.
  • ..arī zirgs laižas garšļauku, tosdams kā aizdusā.
  • «Viņš [sporta sacensībās] savu mūžu nav kritis un tagad uzreiz laidīsies gar zemi. Tas nekad nevar būt!»
  • Te tiešām jau pēc dažiem soļiem vajadzēja laisties peldus. Viņš ienira zem ūdens..
Stabili vārdu savienojumiLaisties (arī likties) slīpi. Laisties gar zemi.
6.Nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
PiemēriZemi apskāva tumsa. Kareivji sāka laisties miegā gan jaunajos ierakumos, gan ārpus tiem..
  • Zemi apskāva tumsa. Kareivji sāka laisties miegā gan jaunajos ierakumos, gan ārpus tiem..
  • Resnā Kūliņu Anna bij pabāzusi galvu no segu apakšas un iespiedzās tā, lai dzird arī tie, kas jau laidās pusmiegā..
  • ..pasažieri tagad katrs miermīlīgi darīja ko savu: runājās ar blakussēdētāju, vērās pa logu, laidās snaudienā vai atšķīra avīzi.
  • pārn. Mijkrēšļa pusēnas laidās snaudā,.. ēnas sagula dziļāk..
7.sar. Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
Piemēri«Bez Ozola gan bail laisties tādā lietā,» izbijies iesaucās Akmentiņš. «Tur vajadzīga gaiša galva, kas prot i saimniekot, i to politiku labi zina.»
  • «Bez Ozola gan bail laisties tādā lietā,» izbijies iesaucās Akmentiņš. «Tur vajadzīga gaiša galva, kas prot i saimniekot, i to politiku labi zina.»
  • Kāds manī šaubas vieš, Bet nelaidīšos strīdos: Ikviens pēc sevis spriež.
  • Ar tautām nelaidies garajās valodās.
8.Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
PiemēriLaisties vaļā no zara.
  • Laisties vaļā no zara.
  • Bērns nelaižas vaļā no mātes rokas.
  • Viņa pieglaudās Viktoram un nelaidās vaļā.
  • pārn. ..slava, laba vai slikta, vienreiz cilvēkam pielipusi, tik lēti vaļā vis nelaižas.
9.parasti 3. pers.; parasti nolieguma teikumos Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
PiemēriKaķis negrib laisties nevienam klāt.
  • Kaķis negrib laisties nevienam klāt.
  • Zirgs nelaižas klāt.
  • Aitas bija ļoti bailīgas un nelaidās cilvēku tuvumā.
10.apv. Ļauties.
PiemēriViņš nelaižas pielūgties.
  • Viņš nelaižas pielūgties.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)laisties pazīstamam.
11.parasti 3. pers.; apv. Kust [1] (1).
PiemēriViņš skaidu ar sveķiem bija iespraudis sienas šķirbā, virs savas guļu vietas.. Un, tā kā guļu vieta bija siltā plīts kaktā, tad sveķi pa nakti bija laidusies un tecējuši uz galvas maišeļa..
  • Viņš skaidu ar sveķiem bija iespraudis sienas šķirbā, virs savas guļu vietas.. Un, tā kā guļu vieta bija siltā plīts kaktā, tad sveķi pa nakti bija laidusies un tecējuši uz galvas maišeļa..
  • Sniegs jau sāk saulē laisties.
11.1.Kļūt siltākam (par laika apstākļiem ziemā).
PiemēriLaiks laižas.
  • Laiks laižas.
11.2.Kļūt valganam (piemēram, par sienu).
PiemēriSiens pret vakaru laižas.
  • Siens pret vakaru laižas.
Stabili vārdu savienojumiLaisties dibenā.
  • Laisties dibenāsar. — 1. Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).2. Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
Avoti: 4. sējums