Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laist
laist laižu, laid, laiž, pag. laidu.
1.trans. Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist ciemiņus istabā.
  • Laist ciemiņus istabā.
  • Laist braucēju pāri tiltam.
  • Laist garām pretimbraucēju.
  • Tūlīt arī konduktors ver vaļā [vagona] durvis un laiž iekšā jaunus braucējus.
  • Pāri slieksnim mani nelaida.
  • ..skaļi riedams, mani saņēma suns un neparko negribēja laist istabā.
1.1.Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes). Ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
PiemēriLaist slimnieku no slimnīcas ārā.
  • Laist slimnieku no slimnīcas ārā.
  • Laist bērnus no skolas mājās.
  • Laist talciniekus sestdienā agrāk uz mājām.
  • «..laidiet mani atpakaļ uz mājām. Slimnīcā es nonīkšu kā spāre, uzdurta uz kniepadatas.»
1.2.Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist aitas aplokā.
  • Laist aitas aplokā.
  • Laist govis ganos.
  • Pusdienā brālītis dzina zosis uz mājām, paēdināja zoslēnus, paēda pats un laida atkal laukā.
  • Zirgus atjūdzam un laižam tāpat ežmalā uz jaunās zāles.
  • Rītos viņa.. iesvieda redelēs zāles, lai vieglāk varētu lopus, mājā laižot, piesiet..
Stabili vārdu savienojumiLaist suni (kādam) virsū.
1.3.parasti nolieguma teikumos. Savienojumā ar «klāt»: Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSuns neviena nelaiž klāt.
  • Suns neviena nelaiž klāt.
  • «Paldies, meit, paldies [par govs ārstēšanu]. Es.. baidījos, ka mana Brūnaļa tevi nemaz nelaidīs klāt. ..Un tak jau sāp lopiņam.»
1.4.Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
PiemēriLaist zirgu rikšiem.
  • Laist zirgu rikšiem.
  • Jāšana Jānim jau veicās gluži labi. Viņš vairs nebaidījās laist Rižiku aulekšos.
  • Kā bij man meitu dēļ peldu laist kumeliņu.
2.trans. Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
PiemēriLaist skolēnus ekskursijā.
  • Laist skolēnus ekskursijā.
  • Laist meitu ciemos pie krustmātes.
  • Laist bērniem izskrieties.
  • Laiž mani māmiņa Liniņu talkā..
  • Ar kalpu bērniem viņu nelaida spēlēties.
  • ..māte aizgāja uz rijaspriekšu aprunāties ar tēvu, vai nebūtu laiks puiku laist uz pirti līdzi lielajiem..
  • «Un tagad zeņķis šitāds sēdīsies mašīnā un brauks! Es nevaru saprast, kur ir galvas tiem, kas tādus laiž pie stūres!»
Stabili vārdu savienojumiLaist (kādu) mierā.
2.1.Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
Piemēri..garu nakti [vecāki] burās un prātoja, vai laist dēlu pasaulē, vai ņemt Zani mājā.
  • ..garu nakti [vecāki] burās un prātoja, vai laist dēlu pasaulē, vai ņemt Zani mājā.
  • Māte: Es jau gribēju, lai tēvs viņu šogad laiž projām. Bet paturēja: esot tak šā krustdēls.
2.2.Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
PiemēriJezupam, tāpat kā daudziem šejienes vīriem, vajadzēja piepelnīties ārpus mājas, lai varētu laist skolā četrus bērnus.
  • Jezupam, tāpat kā daudziem šejienes vīriem, vajadzēja piepelnīties ārpus mājas, lai varētu laist skolā četrus bērnus.
  • Māte strādā par apkopēju, nopelna maz, māšele jālaiž skolā, viss smagums uz Roberta kakla.
2.3.Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
Piemēri«Turklāt atvaļinājumā arī viņu nelaiž.»
  • «Turklāt atvaļinājumā arī viņu nelaiž.»
3.intrans.; sar. Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
PiemēriIzrāvis mopēdu no šķūņa, uztarkšķinu un laižu uz kaimiņiem.
  • Izrāvis mopēdu no šķūņa, uztarkšķinu un laižu uz kaimiņiem.
  • «Svētdien mēs brauksim uz pionieru nometnēm. Ja vēlies, laid līdzi.»
  • ..Bebene riksī laiž uz notikumu vietu.
3.1.Skriet, ātri iet (par dzīvniekiem).
PiemēriKrančelis, asti iemiedzis, kā šausmās bēgdams, laida uz māju pusi..
  • Krančelis, asti iemiedzis, kā šausmās bēgdams, laida uz māju pusi..
4.trans. Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist maizi krāsnī.
  • Laist maizi krāsnī.
  • Laist saini zemē.
  • ..viņi laida no mašīnas lejā vienu kasti pēc otras un novietoja pagraba dibenā.
  • Vērpjot māte kustina lūpas tanī pašā ritmā, kādā kustas viņas pirksti, velkot šķiedras no kodeļas un laižot pavedienu spolē.
  • Mežmalis saceļ elkoni uz augšu.. un laiž uz leju īlena asmeni.
  • pārn. Tagad viņš varēja daudz ko salīdzināt, laist caur savu šīsdienas pieredzes un uztveres prizmu, vērot jaunā skatījumā un pārvērtēt.
Stabili vārdu savienojumiLaist (arī mest, sviest) pār bortu.
4.1.Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
PiemēriEs roku pāri brūnam stumbram laižu..
  • Es roku pāri brūnam stumbram laižu..
  • Bet vakarā dūruma vieta sāka pukstēt un milzt, otrā rītā bija satūkusi, tā ka grūti kāju pie zemes laist.
  • Arī [kaķīša] meitai bij skotele priekšā, un viņa palīdzēja darbā. Kur pagraba meistars laida ķepu, tur šī savu sarkano mēlīti.
4.2.Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
PiemēriBērni sasēdās zemē ap bļodiņu un pēc kārtas laida karoti apkārt, katrs savu reizi iestrēbdams.
  • Bērni sasēdās zemē ap bļodiņu un pēc kārtas laida karoti apkārt, katrs savu reizi iestrēbdams.
  • Jāņa tēvs ar Jāņa māti tika vaiņagoti un apdziedāti no visām pusēm. Viņi mieloja Jāņa bērnus, laizdami zara kannu apkārt..
  • ..vīri apdomīgi ķērās pie trauka un laida no rokas rokā.
4.3.Mest.
PiemēriNe domājis, ne spriedis, paķēru priedes sprunguli un tad laidu arī šim pa stilbiem.
  • Ne domājis, ne spriedis, paķēru priedes sprunguli un tad laidu arī šim pa stilbiem.
  • Es sagrābstu sienā zābakus, kurus uznākdams biju novilcis,.. un laižu tos pret kūtsaugšas gala dēļu sienu.
4.4.Šaut (parasti ar automātisku šaujamieroci).
Piemēri«Nu, un tad es domāju, kas ir, ir, un laidu vienu kārtu [ar automātu] tā labi zemu, lai neķer logā.»
  • «Nu, un tad es domāju, kas ir, ir, un laidu vienu kārtu [ar automātu] tā labi zemu, lai neķer logā.»
4.5.Virzīt (ūdenī, pa ūdeni, piemēram, laivu).
Piemēri«Kādreiz te stāvēja divdesmit laivu, un pavasarī visas tās laida ūdenī.»
  • «Kādreiz te stāvēja divdesmit laivu, un pavasarī visas tās laida ūdenī.»
  • Viņš jau nolēma.. doties līdz vecākajam brālim Pēterim, kas laida pa Daugavu plostus, bet ziemā cirta mežus.
  • Siltie pērkona lieti uz pagalma asfalta izlēja lielas, kastaņas ziediem piebirušas paltis, kurās mēs laidām skaidu kuģus.
Stabili vārdu savienojumiLaist dibenā.
  • Laist dibenā idioma — sar. Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
4.6.Zāģēt, cirst (koku).
Piemēri..mājā palikušas tikai sieva un māsa, tās tad arī laida zemē kokus, tikai svētdienās pārmaiņus atpūzdamās, kad talkā nāca Salenieks.
  • ..mājā palikušas tikai sieva un māsa, tās tad arī laida zemē kokus, tikai svētdienās pārmaiņus atpūzdamās, kad talkā nāca Salenieks.
  • Pa naktīm [mežstrādnieki] vairs cirvjus netrīsot, pa tumsu vairs kokus nelaidīšot..
  • Skuju koki jālaiž jaunā mēnesī.
Stabili vārdu savienojumiLaist no kājas.
4.7.Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
PiemēriSākt laist cimdam īkšķi.
  • Sākt laist cimdam īkšķi.
5.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist spainī ūdeni.
  • Laist spainī ūdeni.
  • Laist gaismu acīs.
  • Viss palika klusu. Dzirdēju laižam ūdeni no mucas.
  • ..vācieši laida gāzes. Vējš tās dzina pāri Nāves salai.
  • Vīri, paēduši brokastis, vēl braucīja ūsas, bāza tabaku pīpēs un sāka laist gaisā dūmus.
  • Malka jau iemesta krāsnī. Nu tikai jāgaida, kad laidīs uguni klāt.
Stabili vārdu savienojumiLaist (arī pūst) miglu (arī dūmus) acīs.
5.1.Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
PiemēriAizbāznis laiž garām ūdeni.
  • Aizbāznis laiž garām ūdeni.
  • «Būda jāsāk pīt no apakšas! Citādi jumts laiž lietu cauri.»
  • Aukstumā un mitrumā neaizstājama ir vilnas veļa, kas labi uzsūc visus ādas izdalījumus un laiž cauri gaisu.
  • Kabīnei bija divējas durvis un sienas tā drapētas, ka nelaida skaņu cauri..
6.parasti 3. pers.; trans. Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
Piemēri..dzeloņplūmes nepaspēs saknes dziļumā Saist..
  • ..dzeloņplūmes nepaspēs saknes dziļumā Saist..
  • ..pelēkajās akmens šķembās nav laidusi saknes neviena zaļa mētra..
  • Lai gan ozoli likās laiduši savus zarus pavisam zemu, pietikt viņiem bija grūti..
  • pārn. ..dzīve ar tās priekiem un bēdām te laidusi dziļas saknes.
  • pārn. Nākotnei lielākai jātop, Lai varētu viņu mēs cienīt: Saknes tai dziļāk būs laist, Zarus tai plašāk būs plest.
7.trans. Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
PiemēriLaist auklu vaļā.
  • Laist auklu vaļā.
  • Laist rokas vaļā no stieņa.
  • «Jo vairāk tu kliegsi, jo ilgāk tevi šitā turēšu. Kliedz, kliedz!» Kristīne sāka raudāt. «Laid jel vaļā!»
  • ..Rečs nemaz nelaida viņu vaļā, vēl pēc dejas viņa spēcīgajām rokām tikās turēt viņas augumu.
  • Un, kā vecmāmiņa paņem Anneles roku, tā arī vairs vaļā nelaiž.
  • ..rokas negribēja laist vaļā krēslu. Viņš atrāva tās ar varu.
7.1.Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
PiemēriLaist airus no rokām laukā.
  • Laist airus no rokām laukā.
  • Laist rokturi no rokas ārā.
Stabili vārdu savienojumiLaist grožus no rokām (laukā, arī ārā).
7.2.Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
PiemēriLaist suni vaļā no ķēdes.
  • Laist suni vaļā no ķēdes.
  • Laist noķerto putnu vaļā.
7.3.sar. Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot, atlaist (no darba).
PiemēriKapteini tomēr tik viegli vaļā nelaida. Kad viņu pierunāt neizdevās kadru daļas vīriem, atbrauca no Rīgas pats lielais iestādes priekšnieks.
  • Kapteini tomēr tik viegli vaļā nelaida. Kad viņu pierunāt neizdevās kadru daļas vīriem, atbrauca no Rīgas pats lielais iestādes priekšnieks.
8.trans. Savienojumā ar «darbā». Izmantot aktīvā darbībā (piemēram, darbarīku, mašīnu).
PiemēriTur kalējs Millers laida darbā smago āmuru pa plato tērauda laktu.
  • Tur kalējs Millers laida darbā smago āmuru pa plato tērauda laktu.
  • Vilcieniem jāsteidzas uz fronti, strādnieki, ar mokām attīrījuši rūpnīcas no drupām, laiž tās darbā un cīnās ar kurināmā trūkumu..
  • ..pret mums raidīja tankus un smago artilēriju, nepārtraukti bombardēja cietoksni, laida darbā liesmumetējus un asaru gāzi..
8.1.Savienojumā ar «darbā»: izmantot aktīvā darbībā (sava ķermeņa daļas, ķermeni).
Piemēri..čurkstīte ar visu augumu ierakās zemē, tad laida darbā arī kājiņas un.. veikli ar tām izgrūda atšķelto zemi laukā..
  • ..čurkstīte ar visu augumu ierakās zemē, tad laida darbā arī kājiņas un.. veikli ar tām izgrūda atšķelto zemi laukā..
  • ..jums vajadzēja redzēt to šausmīgo kraukļu kautiņu! Spalvas putēja pa gaisu, kad darbā tika laisti ne tikai knābji, bet arī nagi.
  • Vecais Akmanis kliegdams kratīja dēlam pie sejas dūres, gatavs laist tās darbā..
8.2.sar. Savienojumā ar «vaļā»: sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
Piemēri«Ventilācija ir, bet pa darba laiku tikai pa daļai var laist vaļā, vējš velk cauri tā, ka to vienīgi koka cilvēks izturētu.»
  • «Ventilācija ir, bet pa darba laiku tikai pa daļai var laist vaļā, vējš velk cauri tā, ka to vienīgi koka cilvēks izturētu.»
  • Miķis pagājās uz laivas priekšgalu un ar visu spēku laida vaļā miglas tauri.
9.trans. Savienojumā ar «klajā»: izdot (iespieddarbu). Arī publicēt.
PiemēriIzdevniecība «Zvaigzne» laidusi klajā Māra Kundziņa grāmatu «Ķīmija fotoamatiera laboratorijā».
  • Izdevniecība «Zvaigzne» laidusi klajā Māra Kundziņa grāmatu «Ķīmija fotoamatiera laboratorijā».
  • Joprojām [J. Rainis] tulko klasiskās dramatikas [dramaturģijas] darbus, saraksta veselu virkni lugu un laiž klajā brīnišķīgi skaistās atceru lirikas krājumus..
  • Jurjānu Andreja mūža darbs ir jau pilnīgi noslēgts. Bet ne viss vēl sakārtots un klajā laists..
9.1.Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
PiemēriMinhenes valsts naudas kaltuve laidusi klajā piemiņas medaļu..
  • Minhenes valsts naudas kaltuve laidusi klajā piemiņas medaļu..
  • Nesen Rīgas kinostudija laida klajā dokumentālo filmu «Varoņi».
9.2.sar. Savienojumā ar «cauri»: ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
PiemēriAspazija lugu pārstrādā.., jo arī citi, kas «Vaideloti» lasījuši, izsaka domas, ka cenzūra to nelaidīs cauri.
  • Aspazija lugu pārstrādā.., jo arī citi, kas «Vaideloti» lasījuši, izsaka domas, ka cenzūra to nelaidīs cauri.
10.trans. Dot (pārdošanā, ražošanā, apstrādāšanā).
PiemēriPirmo viņš laidīs solīšanā [ūtrupē] Oša sienas pulksteni..
  • Pirmo viņš laidīs solīšanā [ūtrupē] Oša sienas pulksteni..
  • «Vai jūs, biedri priekšsēdētāj, domājat laist tādas [kurpes] ražošanā? Kas tas par papēdi? Tas ir izsmiekls, ne papēdis!»
  • «..varēsit iesālīt gaļu, un vējā un saulē tā izžūs un apkaltis, un tūliņ to varēs laist tirgū.»
Stabili vārdu savienojumiLaist zem āmura.
10.1.Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
PiemēriPar kādu cenu jūs man to laidīsit?
  • Par kādu cenu jūs man to laidīsit?
11.trans. Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī.
Piemēri«Man māte atsūtījusi biezpienu. Gribat nogaršot? Nu, ēdiet taču, citādi saskābs. Nevar jau mantu laist bojā.»
  • «Man māte atsūtījusi biezpienu. Gribat nogaršot? Nu, ēdiet taču, citādi saskābs. Nevar jau mantu laist bojā.»
  • «Ozol, Ozol, ja tikai tu gribētu, tu būtu pats labākais skolēns klasē... Tāda galva! Tu taču laid postā savas spējas!»
  • Zemi laidu atmatā.
11.1.Savienojumā ar «garām»: neizmantot (stāvokli, iespēju u. tml.).
PiemēriVar jau būt, ka nevajadzētu laist garām tādu izdevību.
  • Var jau būt, ka nevajadzētu laist garām tādu izdevību.
  • Alus brūvēšana, tā viņam [pusgraudniekam] tā lepnākā lieta un to viņš nekad nelaida garam.
  • Kad tēvocis atnāca ar pudeli, Ģirts vairs nelaida garām nevienu glāzi.
12.intrans. Savienojumā ar «vaļu»: ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
PiemēriViņa pretojās vārdiem, cik spēja, bet, kad tas nelīdzēja, tad laida asarām vaļu.
  • Viņa pretojās vārdiem, cik spēja, bet, kad tas nelīdzēja, tad laida asarām vaļu.
  • «Ārā iz [no] manas istabas, plikadīda!» viņš brēca, savām dusmām laizdams vaļu..
  • Strautiņa spēcīgās rokas atkal alka darbu. Spēks prasīja, lai tam laiž vaļu.
12.1.Savienojumā ar «vaļu»: neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
PiemēriLaid tik bērnam vaļu!
  • Laid tik bērnam vaļu!
13.trans. Veidot, radīt (skaņas, vārdus).
PiemēriLaist bļāvienu.
  • Laist bļāvienu.
  • No kara laikiem mutes ermoņika Tev vienmēr kabatā, lai triektu skumjas Un laistu līksmes akordu..
  • Kas godīgs tēva dēls, lēni laida valodiņu.
  • «Un tās divas,» viņš veicīgi laida runu tālāk, «arī no Vairas klases.»
Stabili vārdu savienojumiLaist pār lūpām.
13.1.sar. Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
PiemēriGatis laiž vaļā lielo smējienu.
  • Gatis laiž vaļā lielo smējienu.
  • Nokritis uz grīdas, Eidis, protams, laida vaļā lielās raudas.
  • Viņi [muzikanti] ienāk iekšā un laiž maršu vaļā.
14.trans. Darīt zināmu, ziņot. Arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
PiemēriViņš būs pusmucu tintes iztērējis, atkal un atkal Kronvaldam ziņu uz Tērbatu laizdams.
  • Viņš būs pusmucu tintes iztērējis, atkal un atkal Kronvaldam ziņu uz Tērbatu laizdams.
  • «Labi, labi, tagad es šo ziņu laidīšu pa Rīgu apkārt..»
  • Zināja gan ļaudis sacīt, Senu teiksmu tautā laist, Ka šeit purva brūnās acīs Grimis dārzs ar ziediem skaists...
15.trans.; novec. Sūtīt (vēstuli).
PiemēriPēc aiziešanas no Lejas Spijēniem Liene viņam laida vēstuli pēc vēstules, viņš neatbildēja.
  • Pēc aiziešanas no Lejas Spijēniem Liene viņam laida vēstuli pēc vēstules, viņš neatbildēja.
16.trans. Dzemdēt, radīt.
Piemēri..Broņca, laidusi pasaulē dēlu, gulēja ciešā miegā. Dzemdības bija grūtas.
  • ..Broņca, laidusi pasaulē dēlu, gulēja ciešā miegā. Dzemdības bija grūtas.
  • Par saviem pēcnācējiem kaķenes gādāja ar aizkustinošu rūpību. Tuvojoties laikam, kad laižami pasaulē mazuļi, kaķu mātes lielā slepenībā sagatavoja siltu migu.
  • pārn. Dievs bija iemīlējies, Pasaulē laizdams Gauju.
Stabili vārdu savienojumiDieva laists.
  • Dieva laists idioma — sar. Saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
16.1.Nērst.
PiemēriDaudzi jūras bezmugurkaulnieki.. nārsto, laizdami ūdenī ikrus un pieņus..
  • Daudzi jūras bezmugurkaulnieki.. nārsto, laizdami ūdenī ikrus un pieņus..
Stabili vārdu savienojumiBaļķus laist. Laist (arī spert) gaisā. Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai).
Avoti: 4. sējums