mest
mest metu, met, met, pag. metu; trans.
1.Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
PiemēriMest šķēpu.
- Mest šķēpu.
- Metamie ieroči.
- Ostas strādnieki.. no rokas rokā met smagās banānu ķīpas, kamēr tās sasniedz transportieri.
- ..akmens, ko viņš meta, trāpīja zirgam. Žandarms pazuda drūzmā.
- Ceļ hitlerietis granātu Un atvēzējies met. Jauš Imants gaisā šņācienu, Jūt, - nāve lido pret [pretī].
Stabili vārdu savienojumiKauliņi ir mesti.
- Kauliņi ir mesti idioma — Saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
- Mest (arī sviest) naudu zemē (arī vējā) idioma — Veltīgi izdot, šķiest naudu.
- Mest (biežāk laist) pār galvu (retāk pāri galvai) idioma — Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Mest pakaļ sar. — Piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
- Mest pār vienu kārti idioma — Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- Mest pirmo akmeni idioma — Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- Mest vējā idioma — Veltīgi tērēt, šķiest. Bezatbildīgi runāt, solīt.
- Metamais kauliņš — Neliels kubveida klucītis ar virsmas plāksnēs atzīmētiem vērtības punktiem.
1.1.fizk. Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
PiemēriMest pretinieku.
- Mest pretinieku.
1.2.intrans.
PiemēriUn atkal notika negaidītais: mūsējais meta atliecoties, bet pretinieks.. izgriezās, nosedza metēju un ieguva divus punktus.
- Un atkal notika negaidītais: mūsējais meta atliecoties, bet pretinieks.. izgriezās, nosedza metēju un ieguva divus punktus.
- Sestā minūte... [cīkstonis] lieliski met [pretinieku] pār krūtīm. Punkts!
1.3.Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriSakropļots viņš miljonāra zāģdzirnavās no mehānisko atsperu nepareizi mesta baļķa.
- Sakropļots viņš miljonāra zāģdzirnavās no mehānisko atsperu nepareizi mesta baļķa.
- Bet ceļš... ceļš ir kā šūpoles, kas met augšā - lejā, augšā - lejā.
- Kad viņš atnāk pils priekšā, fontāns met savu sīko lietiņu gaisā.
- Puisis.. kā mests viegli uzsprāga kājās.
- Akmentiņš aizlido, kā lingas mests.
- ..kā atsperes mests, istabā ielidoja neliels, apaļš vīrelis..
Stabili vārdu savienojumiKā (lingas, arī atsperes) mests.
- Kā (lingas, arī atsperes) mests — Pēkšņi un ļoti ātri.
2.Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
PiemēriMest cukura graudus glāzē.
- Mest cukura graudus glāzē.
- Mest papīrus papīrgrozā.
- Mest žagarus ugunskurā.
- Ļaudis apstājuši bariem vien ubagu un metuši kulē ko nu kurais: cits kliņģeri, cits vara gabalu, līdz tarba drīz pielasījusies pilna.
- Stīvām kājām Romāns pieiet pie kastes un sāk mest tajā dzeltenos bumbuļus.
- Oļegs aiz nevaldāma prieka.. lauza un meta ievu zarus Astrai pie kājām.
- pārn. Namu sienu loks ap Esplanādi meta atbalsis vienā jūklī.
- Sienu meta kaudzēs un atstāja līdz sniega ceļam..
- Egļu dēļus, oša, kļavas un ozola bluķus un šķilas apcilājis [ratnieks], meta gubā, it kā tie viņam tīši par apvainojumu te nolikti.
- Mutriķa smiekli par siena aizlīšanu mums ienāca prātā dienā, kad metām pēdējo kaudzi.
Stabili vārdu savienojumiMest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā sar. — Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) — Metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) — Metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- Mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) idioma — Jaukt, traucēt, kavēt.
2.1.Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
PiemēriMest lakatu ap pleciem.
- Mest lakatu ap pleciem.
- Māsa ātri tin saiti, mezdama tās līkumus viņam [ievainotajam] caur padusi un ap kaklu..
- Pirmajam meta cilpu uz deguna un sēja kājas kuilim.
- Lai pārskrietu no klāja uz kambīzi brokastīs, jūrnieki met plecos vateņus.
Stabili vārdu savienojumiMest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā.
- Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā idioma — (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- Mest cilpu kaklā idioma — Sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
2.2.Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
PiemēriMest kaujā tankus.
- Mest kaujā tankus.
- ..vācieši augustā, metot no rietumiem un no austrumiem milzīgus spēkus.., mēģināja atjaunot satiksmi starp Rīgu un Kurzemi caur Tukumu.
- ..itāliešiem vajadzēja mest kaujās pret partizāniem sešas divīzijas un aviāciju.
2.3.Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
PiemēriViņš bija paņēmis no zemes akmeni un meta to logā.
- Viņš bija paņēmis no zemes akmeni un meta to logā.
- pārn. Dzestrs vējš meta sniega pārslas gājējiem sejā.
Stabili vārdu savienojumiMest acīs (arī sejā). Mest dubļus (uz kādu).
- Mest acīs (arī sejā) idioma — Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- Mest dubļus (uz kādu) idioma — Smagi, nepatiesi apvainot. Ķengāt.
- Mest izaicinājumu (kam) idioma — Izaicināt. Būt par izaicinājumu.
2.4.intrans.
PiemēriTā kā ziedu man nebija pie rokas, metu viņam ar sandali.
- Tā kā ziedu man nebija pie rokas, metu viņam ar sandali.
2.5.Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
PiemēriMest mutē pa konfektei.
- Mest mutē pa konfektei.
- Izvilcis no kabatas maizes donu, viņš lauza nelielus gabaliņus un meta mutē..
- Dzeltenās plūmes jau nogatavojušās un smagi šūpojas nolīkušajos zaros. Māte pielasa somu, dēls met mutē.
- ..Jānis meta glāzītes saturu mutē kā krizdoli, meta ar tādu kāri un skubu, ka daļa šķidruma aizskrēja paredzētajai vietai garām un notecēja gar vaigu.
2.6.Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
PiemēriMan jāsēd laivas vidū, jāizturas pilnīgi klusi un jāmet makšķere pēc brāļa norādījuma..
- Man jāsēd laivas vidū, jāizturas pilnīgi klusi un jāmet makšķere pēc brāļa norādījuma..
- «Nu, vai es neteicu?» jautā Roškins, iemezdams makšķeri zivju baram pašā vidū. Arī es gatavojos iemest āķi, bet Roškins pasteidzas brīdināt: «Met tālāk, citādi samudžināsies.»
- ...tīklus metīs piecdesmit metru dziļumā, jo naktis pieturas tumšas un zivis nāks augšā.
2.7.Dot (ko) kopējam pasākumam. Arī ziedot.
PiemēriMeta visi: cits kapeiciņu, cits trīs, cits piecas un daži pat pa desmit kapeikām.
- Meta visi: cits kapeiciņu, cits trīs, cits piecas un daži pat pa desmit kapeikām.
- ...nomičojuši jauno sievu, viesi taisījās mest zieda naudu.
- «Jūs meklējat Liepiņu? Viņa ir mirusi.» - «Kā? Nevar būt!» - «Pirms vairākiem gadiem. Te atceras, ka metuši naudu vainagam.»
Stabili vārdu savienojumiMest kolekti.
- Mest kolekti — 1.rel. Dot (ko) kolektei.2.sar. Dot (ko) kopējam pasākumam.
2.8.intrans.
Piemēri«Metāt jau vainagam, jā?» Krusts, mēteli karinādams, smīn.
- «Metāt jau vainagam, jā?» Krusts, mēteli karinādams, smīn.
2.9.pārn. Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
PiemēriTargals: Un tu, kas, kauna apkrauts, iedrīkstējies Man acīs rādīties, ņem savu algu: Par godu nākas gods, par kaunu kauns; To tornī mest!
- Targals: Un tu, kas, kauna apkrauts, iedrīkstējies Man acīs rādīties, ņem savu algu: Par godu nākas gods, par kaunu kauns; To tornī mest!
- Kas senāk līgoja, tie vergo Vāczemē, Tie mesti cietumos, tie satrūd pazemē..
3.Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
PiemēriPumpurs turēja [zārku] no otras puses, pa tiem velna kalniem pat dzīvu cilvēku meta no ratiem laukā.
- Pumpurs turēja [zārku] no otras puses, pa tiem velna kalniem pat dzīvu cilvēku meta no ratiem laukā.
- «Iz rudzu vidus, Kas jautri zeļ, Met mani [akmeni] ārā Un mežmalā veļ..»
- pārn. Un ar laiku tiešām Sāku ieklausīties tavos vārdos ciešāk... Galu galā noticēju es, Ka no sirds man vajag tevi ārā mest.
Stabili vārdu savienojumiMest laukā (arī ārā) kādu.
- Mest laukā (arī ārā) kādu — Panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
3.1.Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
PiemēriSaule uzreiz sāka sildīt. Es nesu cepuri rokā un slaucījos lakatiņā. Mazajiem lezgīnēniem vienam pēc otra vajadzēja mest nost kažoķeļus, un viņi palika vienos kreklos.
- Saule uzreiz sāka sildīt. Es nesu cepuri rokā un slaucījos lakatiņā. Mazajiem lezgīnēniem vienam pēc otra vajadzēja mest nost kažoķeļus, un viņi palika vienos kreklos.
- Un tad mēs ar Martu metām biksītes un krekliņus nost un kāpām vannā.
- Droši vien, bradās dažs labs jau pa jūru, izģērbties pasāks un mest visu nost.
3.2.Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
PiemēriSpilvena pārvalks ir vecs, bet māte to nemet prom - Ainas pirmais rokdarbs.
- Spilvena pārvalks ir vecs, bet māte to nemet prom - Ainas pirmais rokdarbs.
- Met prom to šķēpu, ko asini, nemeklē laimi asinī..
- Vieglu roku mēs metam tos ārā - Vecos krāmus, kas neiederas. Arī šo lampu var projām sviest. Mēs uz gaišāku ceram.
- Zēni, kas jau bija pakampuši akmeņus, negribēja tos mest zemē.
- «Un kādu palagu met zemē! Nav nu gan cilvēkiem prāta. Palagam jau katrreiz izdilst vidus... Vai tad tāpēc tūliņ jāsviež projām?...»
Stabili vārdu savienojumiMest no galvas laukā (arī ārā). Mest zemē.
- Mest no galvas laukā (arī ārā) sar. — Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Mest zemē — 1. Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).2. Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- Nav zemē metams idioma — Saka par ko labu, derīgu.
3.3.Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
PiemēriTrešais: Jūs esat iemīlējušies zīlniecē. Tad... es jums saku, metiet šādas domas! No mums nevienam tā nav sasniedzama..
- Trešais: Jūs esat iemīlējušies zīlniecē. Tad... es jums saku, metiet šādas domas! No mums nevienam tā nav sasniedzama..
- «Sirds.. man arvien bijusi dumpīga, to tu labi zini. Vecumdienās tā savu niķi nemetis.»
3.4.reti Pamest.
PiemēriUn mēs lai mestu lielo mūža darbu? Kurš vien mums cerību un spēku dod, Caur kuru vien mēs spējam dzīvi nest..
- Un mēs lai mestu lielo mūža darbu? Kurš vien mums cerību un spēku dod, Caur kuru vien mēs spējam dzīvi nest..
4.parasti 3. pers. Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
PiemēriPutns met spalvas.
- Putns met spalvas.
- Brieži met ragus, suns met spalvu, Čūska no ādas lien.
- Nemanīja ne vēja dvesmas. Bet pusnobirušais koks arī tāpat meta vienu lapu pēc otras.
- Lielākā daļa lašu met ikrus vienu reizi mūžā, tomēr ir eksemplāri, kuri dodas uz upēm nārstot arī otro un pat trešo reizi.
Stabili vārdu savienojumiMest ikrus.
- Mest ikrus — Nērst ikrus, nārstot.
5.sar. Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
PiemēriMest degvīnu.
- Mest degvīnu.
- Vīns bija salds un ugunīgs, Ilze ar baudu ievilka garu malku... arī Rūdis meta vienu glāzi pēc otras.
5.1.intrans. Dzert alkoholiskus dzērienus. Daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
Piemēri«Visu vakaru līdz pusnaktij ar Krauķu tēvu metām, kamēr abi nokritām vāgūzī uz ratiem.»
- «Visu vakaru līdz pusnaktij ar Krauķu tēvu metām, kamēr abi nokritām vāgūzī uz ratiem.»
- Jaunais, re.. klana galvu kā slims zirgs un tik lej un tik met.
- «Viņš jau.. nekur [darbā] ilgi neturas. Met.»
6.Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni.
Piemēri..niknā vedekla meta dažādus izvēlētus vārdus, kuriem vajadzēja satrakot veco vīru..
- ..niknā vedekla meta dažādus izvēlētus vārdus, kuriem vajadzēja satrakot veco vīru..
- Taisni neviens neko nerunāja, bet pusvārdus meta kā mēslu pikas no muguras Līzei, Sīmanim, Līzes bērniem.
- «Vai tad mēs.. neapmeklējam baznīcu, kad gribam dievu tencināt un izlūgties no viņa žēlastību?» Ilze meta brāļu draudzes sludinātājam pretī.
7.Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
Piemēri..dzirksteles mezdams un šņākdams, aizskrien vilciens..
- ..dzirksteles mezdams un šņākdams, aizskrien vilciens..
- Ātri traukdamies uz priekšu, kuģītis met viļņu šļakatas..
- ..[pērkons] pieņēmies bargumā, jo zibeņus meta pēc zibeņiem..
Stabili vārdu savienojumiAcis met zibeņus. Mest zibeņus.
- Acis met zibeņus idioma — Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- Mest zibeņus — Zibeņot.
7.1.Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
Piemēri..jūra jau sākusi mest diezgan augstu vilnīti.
- ..jūra jau sākusi mest diezgan augstu vilnīti.
- Ņipri iesīcās gāze, un pēc brīža ūdens sāka mest burbuļus.
Stabili vārdu savienojumiMest augstu vilni.
- Mest augstu vilni idioma — Sasniegt augstu pakāpi.
7.2.Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) – par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
PiemēriSaule meta starus ieslīpi pār purva kadiķiem..
- Saule meta starus ieslīpi pār purva kadiķiem..
- Griestu spuldze meta spožu un asu gaismu.
- Depo priekšā virs vārtiem dega divi lieli lukturi, mezdami platu plankumu arī pār Maskavas ielu.
- ...liesmas meta savus sarkanīgos atspulgus viņa vīrišķīgajā sejā..
7.3.Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
PiemēriDivstāvu un trīsstāvu mājas meta garas ēnas - gandrīz pāri visai ielai.
- Divstāvu un trīsstāvu mājas meta garas ēnas - gandrīz pāri visai ielai.
- Vakars. Garas ēnas mest sāk kļavas..
- Saule no viņa auguma meta garu un līku ēnu..
Stabili vārdu savienojumiMest ēnu.
- Mest ēnu idioma — Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
8.Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
PiemēriNeviens, brīvu vārdu izteicis, nemeta galvu atpakaļ.. - sāk, vai tikai nav dzirdējis kāds, kam nav jādzird.
- Neviens, brīvu vārdu izteicis, nemeta galvu atpakaļ.. - sāk, vai tikai nav dzirdējis kāds, kam nav jādzird.
- Vārds «ienāca» neatbilda viņas gaitai; sieviete kreiso kāju meta uz priekšu un labo gausi pievilka..
- Es skrēju kā uz ugunsgrēku. Lai nenokristu koka tupeles, metu platus soļus.
Stabili vārdu savienojumiMest kūkumu (retāk kupri), biežāk mesties kūkumā.
- Mest kūkumu (retāk kupri), biežāk mesties kūkumā — Liekt muguru.
8.1.intrans. Māt.
PiemēriPa ieliņu draugiem pretī skrēja dēls Juris... Viņš jau pa gabalu meta ar roku. Satrauktās kustības liecināja, ka sakāms kas ārkārtīgi svarīgs.
- Pa ieliņu draugiem pretī skrēja dēls Juris... Viņš jau pa gabalu meta ar roku. Satrauktās kustības liecināja, ka sakāms kas ārkārtīgi svarīgs.
- Zarēns velti mudinādams meta ar galvu un mirkšķināja acīm.
- pārn. Tajā [cerā] iekustas zariņš un tūliņ otrā cerā cits: zariņi met viens otram mazajām galviņām.. - viņi priecājas par putniņu, kas tik droši uzticas viņiem.
Stabili vārdu savienojumiAr acīm mest.
- Ar acīm mest idioma — Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
9.Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Piemēri..soliste nepaļāvās uz savu atmiņu un meta aci mazā teksta lapiņā.
- ..soliste nepaļāvās uz savu atmiņu un meta aci mazā teksta lapiņā.
- Venta met skatienu atpakaļ un acumirklī pamana slaidu roku, kas ceļ pie mutes papirosu.
- Kurp vien skatienu met, visur redzami celtņi..
- pārn. Metot skatu uz [zinātnieka] gadu gaitā paveikto, atklājas aina, kas liek priekā uzsmaidīt. Tiešām - dzīve nemitīgā darbā.
Stabili vārdu savienojumiMest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus).
- Mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) sar. — Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ idioma — Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
10.Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
PiemēriMest zeķei valdziņus.
- Mest zeķei valdziņus.
- «Bet ko viņš tur tagad sadarīs?» - «Vai Avotiņš? Teicās metīšot tīklus..»
- Baumanis.. stājās pie [tīklu] lāpīšanas: kur varēja, sasēja tāpat, kur vajadzēja, meta jaunas acis.
10.1.Veidot (metus) aužamajos stāvos. Arī aust.
Piemēri«Būs jāsāk segas mest,» māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. «Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana.»
- «Būs jāsāk segas mest,» māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. «Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana.»
11.Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
PiemēriTēva tēva laipas mestas, Bērnu bērni laipojās..
- Tēva tēva laipas mestas, Bērnu bērni laipojās..
- Kur mests pār upi vecais tacis, Starp stiebriem ūdens rozes vīd..
Stabili vārdu savienojumiMest tiltu.
- Mest tiltu idioma — Rast saikni (starp ko).
12.savienojumos «mest līkumu», «mest loku», «mest līkločus», «mest cilpu» Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
PiemēriVilmeris met līkumu caur veco parku gar upes krastu. Viņš neiet pa lielceļu, lai nesatiktu kādu no muižas ļaudīm..
- Vilmeris met līkumu caur veco parku gar upes krastu. Viņš neiet pa lielceļu, lai nesatiktu kādu no muižas ļaudīm..
- Sākumā [suns] baidījās manis, tad sāka mest arvien tuvākus lokus.
- Pirms apgulšanās [alnis] met cilpas, iet atpakaļ pa paša pēdām..
- Augstu debess zilgmē, spārnus nekustinādams, lielus lokus meta vanags.
Stabili vārdu savienojumiMest (retāk liekt) līkumu apkārt.
- Mest (retāk liekt) līkumu apkārt idioma — Izvairīties no sastapšanās.
12.1.Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
PiemēriUpe šajā vietā meta nelielu līkumu uz labo pusi, tāpēc tumsā viņš to bija pazaudējis un uzdūries mežam.
- Upe šajā vietā meta nelielu līkumu uz labo pusi, tāpēc tumsā viņš to bija pazaudējis un uzdūries mežam.
12.2.pārn. Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
PiemēriBet dzīve nekad nav tik gluda, kā mēs bieži to iedomājamies. Tā met līkumus un cilpas..
- Bet dzīve nekad nav tik gluda, kā mēs bieži to iedomājamies. Tā met līkumus un cilpas..
- Līkločus meta Helgas daudzās intereses, no kurām vajadzēja izvēlēties vienu - visnoturīgāko.
- ..saruna, cilpu cilpas mezdama, aizvijās uz 1905. gadu..
13.apv. Pogāt.
Piemēri..Līdumu māte meta mētelim pogas vaļā un atkal ciet..
- ..Līdumu māte meta mētelim pogas vaļā un atkal ciet..
Stabili vārdu savienojumiKrustu nemetis (arī nemezdams). Mest (arī likt) svaru kausos. Mest (arī sviest, laist) pār bortu.
- Krustu nemetis (arī nemezdams) idioma — sar. Lielā steigā (doties, darīt).
- Mest (arī likt) svaru kausos idioma — Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Mest (arī sviest, laist) pār bortusar. — Mest ārā ko lieku, nevajadzīgu. Atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Mest (arī sviest) pār kancelinovec. — Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
- Mest (arī sviest) plinti krūmossar. — Atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml. Padoties neveiksmei.
- Mest garu — Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- Mest kaktāsar. — Pārtraukt nodarboties (ar ko).
- Mest krustu (priekšā) — Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- Mest kūleni — 1. Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).2. Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.3. Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.4. Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).5. Krasi pārvērsties, pārmainīties.
- Mest mieru idioma — Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- Mest pa lampuvienk. — Dzert alkoholiskus dzērienus.
- Mest pie malas (retāk malā)sar. — 1. Pārtraukt, beigt (darbību).2. Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.3. Izbeigt, parasti intīmas, attiecības (ar kādu).
- Sirds met kūleni idioma — Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Avoti: 5. sējums