laisties
laisties laižos, laidies, laižas, pag. laidos; refl.
1.parasti 3. pers. Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriBet, kad pienāca rudens un ienācās labība, bezdelīgas sāka laisties baros..
1.1.Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
PiemēriKrīt sniegs. Balts skaistums apņem katru māju un visas tāles. Pārslas laižas zemē kā atmiņu spieti un kā cerību baltie putni.
1.2.pārn. Izplatīties (par skaņām).
PiemēriBet zvana skaņas no baznīcas torņa laižas pār tālajiem laukiem un mežiem kā ar viegliem, zibošiem zīda spārniem..
2.Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
PiemēriPēkšņi gaisā atskanēja pazīstamā rūkoņa, lidmašīna laidās zemu, šķērsoja ceļu un izgaisa zilgmē.
3.Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZirgs laižas straujā riksī.
3.1.Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) — par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
Piemēri..lai pats taisa plostu, ar ko laisties pāri jūrai.
3.2.Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
PiemēriLaisties no kalna ar ragaviņām.
3.3.sar. Parasti savienojumā ar «prom», «projām»: doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
Piemēri..Briedis savā uzrauga darba nejutās visai labi un prātoja, ka uz rudens pusi vajadzēs laisties prom un meklēt laimi atkal mežu tirdzniecībā.
3.4.sar.; niev. Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
Piemēri«Laižamies, kamēr vēl nav sākušas darboties degvielu cisternas,» Leinasars uzsauca un metās skriet. Tikai nonākuši uz Liepājas-Grobiņas ceļa, viņi pagausināja soli.
Stabili vārdu savienojumiLaisties (arī lasīties) lapās (retāk krūmos).
4.Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) — par priekšmetiem.
PiemēriTr-rach! Brīkš, brākš! - Kā meteors lielais medus pods laižas no klētsaugšas pa trepēm lejā.
4.1.Slīdot virzīties (lejup) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri..ja siena ķīpa kur aizķērās, vīriešiem bija jālaižas no augšas pa virvi gar reni sienam pakaļ..
4.2.Plūst (lejup) — par šķidrumu, straumi u. tml. Plesties (plašumā) — piemēram, par šķidrumu.
PiemēriKatlu mēs izgāzām istabas galā, vagā, un melna straume, zili putodama, laidās lejup.
4.3.Rietēt (parasti par sauli).
PiemēriMēs braucam un braucam, saule jau laižas, kad no melnā meža izpeldam klajumā.
4.4.Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
PiemēriIzrūgušais ceļš te kāpa kalnā, te meta straujus līkumus ap gravām un laidās ielejā.
5.Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
PiemēriMājā pārnākam tikai krietni pēc pusnakts, brālis noliek zivis, bet es jau laižos gultā..
Stabili vārdu savienojumiLaisties (arī likties) slīpi. Laisties gar zemi.
6.Nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
PiemēriZemi apskāva tumsa. Kareivji sāka laisties miegā gan jaunajos ierakumos, gan ārpus tiem..
7.sar. Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
Piemēri«Bez Ozola gan bail laisties tādā lietā,» izbijies iesaucās Akmentiņš. «Tur vajadzīga gaiša galva, kas prot i saimniekot, i to politiku labi zina.»
8.Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
PiemēriLaisties vaļā no zara.
9.parasti 3. pers.; parasti nolieguma teikumos Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
PiemēriKaķis negrib laisties nevienam klāt.
11.parasti 3. pers.; apv. Kust [1] (1).
PiemēriViņš skaidu ar sveķiem bija iespraudis sienas šķirbā, virs savas guļu vietas.. Un, tā kā guļu vieta bija siltā plīts kaktā, tad sveķi pa nakti bija laidusies un tecējuši uz galvas maišeļa..
11.1.Kļūt siltākam (par laika apstākļiem ziemā).
PiemēriLaiks laižas.
11.2.Kļūt valganam (piemēram, par sienu).
PiemēriSiens pret vakaru laižas.
Stabili vārdu savienojumiLaisties dibenā.
Avoti: 4. sējums