laiskums
laiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → laisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kūtrums. Arī slinkums.
PiemēriArī šovakar debesis kā nosētas lieliem, spožiem spīdekļiem. Vajadzētu sameklēt Polārzvaigzni, bet netīkas, uznācis laiskums...
- Arī šovakar debesis kā nosētas lieliem, spožiem spīdekļiem. Vajadzētu sameklēt Polārzvaigzni, bet netīkas, uznācis laiskums...
- Tāda viņa ir: pat tad, ja kaut ko derīgu kādreiz izdomā, laiskums to ietērpt vārdos. Viņa tikai paver muti... lai nožāvātos.
- Nolēma nicināt gļēvulību un laiskumu. Pat īpašu svinīgu zvērestu sadomāja.
2.Vispārināta īpašība → laisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Gausums.
PiemēriKustību laiskums.
- Kustību laiskums.
Avoti: 4. sējums