laipot
laipot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
PiemēriLaipot pa ceļmalu.
1.1.Iet, vairoties no šķēršļiem.
PiemēriUn viņi, blakus laipodami cauri dēļu un būvmateriālu kaudzēm, atgriezās centra vidusdaļā.
2.trans.; novec. Iet pa laipu.
PiemēriMēs bijām trīs māsiņas, trīs laipiņas laipojām.
3.intrans.; sar. Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
PiemēriTagad jautājums ir izteikts, un man jāatbild skaidri. Jāmelo vai jāsaka patiesība - viens no diviem, bet laipot vairs nevaru.
Avoti: 4. sējums