laipa
laipa -as, s.
1.Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
PiemēriPār straumi nu bija pārmesta laipa - ne visai plats dēlis, kas, pāri ejot, līgojās vien.
Stabili vārdu savienojumiKā āži uz laipas.
1.1.parasti dsk. Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
PiemēriAiz velkonīša satauvotas, tās stāvēja katra pie savām laipām - divas smagas, melni darvotas liellaivas..
Avoti: 4. sējums