laimēt
laimēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
PiemēriLaimēt lielu naudas summu.
Stabili vārdu savienojumiLoterijā laimēts (arī vinnēts).
1.1.intrans.
PiemēriCerēt vēlreiz laimēt izlozē.
1.2.Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
PiemēriLozējot laimēt labāko vietu.
1.3.intrans.
PiemēriIzlozē ar īsāko un garāko siena stiebru laimēja Vilis, un viņam krita pirmajam lasīt [grāmatu]..
1.4.Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
PiemēriUn, tikko olas saskrējās, tūliņ abas meitenes sita plaukstās un sauca, ka Kadiriņš laimējis olu.
1.5.intrans.
PiemēriLaimēt kāršu spēlē.
2.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
Piemēri..ar kādu nepacietību Lazda gaidīja laikraksta numuru, kur bija nodrukāts kārtējais laimestu saraksts, ar kādu satraukumu viņš pētīja ciparus, salīdzināja laimējušo obligāciju numurus ar savām nedaudzajām lozēm!
Avoti: 4. sējums