laimēties
laimēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
PiemēriAndrām bij laimējies, divas paprāvas līdakas un divas raudas izkratījis no murda astes.
1.1.Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
PiemēriToreiz viss varēja beigties vēl ļaunāk. Man laimējās, es paliku dzīvs, kaut gan mašīna izskatījās kā lūžņu kaudze.
Avoti: 4. sējums