ļauties
ļauties ļaujos, ļaujies, ļaujas, pag. ļāvos; refl.
1.Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
PiemēriĻauties pierunāties.
- Ļauties pierunāties.
- «Skat, Elza!» mani ieraudzījusi, izsaucās māte, ļāvās noskūpstīties uz asā, vēju appūstā vaiga..
- Viņš ļaujas sevi vest pils pagalmam pāri..
- Kārlis piecēlās nekurnēdams un, mulsi smaidot, ļāvās, lai īrnieks viņu nosēdina pie virtuves galda.
1.1.Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
Piemēri..saule no jauna izlēja pār ezeru mirdzošu pērļu saujas, Ģirts skatījās zibošajos atspīdumos un, nekā nedomādams, ar tīksmi ļāvās siltajiem stariem.
- ..saule no jauna izlēja pār ezeru mirdzošu pērļu saujas, Ģirts skatījās zibošajos atspīdumos un, nekā nedomādams, ar tīksmi ļāvās siltajiem stariem.
- Viņš dziļi, dziļi elpoja un ļāvās klusumam un putnu balsīm, lapu nopūtām.
- Viņš ievilka airus [laivā] un ļāvās, lai vējš nes; vējš nesa uz krastu..
- pārn. Pērnā lapa vējam ļaujas. Sniegs no atbrīvotā zara zemē krīt.
1.2.Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
PiemēriĻauties atmiņām.
- Ļauties atmiņām.
- Ļauties fantāzijai.
- Viņš [zēns] taču lasīja gandrīz visu to pašu, ko Bernhards, un reizēm, klusā kaktā ielīdis, ļāvās brīnišķīgai laimes izjūtai, kad atskaņas, ritmi un tēli piepeši sāka šalkt un mirgot kā saules pieliets Daugavas klēpis.
- ..labi, ka tik daudz darba sakrājies, tas vienīgais māti [bēdās] uzturot pie dzīvības, nedabūjot pastāvīgi ļauties asarām un nopūtām.
- Kad es atkal miegam ļāvos, dzirdēju, ka klusi dziedi..
- Runa bija par to, kā motoristam dzīvot turpmāk, cik ilgi viņš ļausies dzeršanai..
Avoti: 5. sējums