Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piedimdināt
piedimdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriZvanu dunoņa.., kā man likās, piedimdināja visu apkārtni.
  • Zvanu dunoņa.., kā man likās, piedimdināja visu apkārtni.
  • Melni zirgi uz priekšu auļo.. Gar krauju kraujām skrējiens.. bez ceļa, bez mērķa, pasauli aulekšiem piedimdinot.
  • Ai, kā revolūcijas laikā šie šineļos tērptie vīri piedimdinājuši Pēterpili! Kad atskaņojuši Internacionāli, līdzi dziedājuši ļaužu tūkstoši..
1.1.Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
PiemēriNebija ģitāru, bet savu melodiju viņas vilka tāpat uz ķemmītēm un izlīdzējās bez bungām, piedimdinādamas taktsmēru uz ķeblīšu finiera plāksnēm...
  • Nebija ģitāru, bet savu melodiju viņas vilka tāpat uz ķemmītēm un izlīdzējās bez bungām, piedimdinādamas taktsmēru uz ķeblīšu finiera plāksnēm...
2.intrans. Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..pie avota.. piedimdināja asinīm noplūdusi antilope, kam pakaļ dzinās divpadsmit savvaļas suņi.
  • ..pie avota.. piedimdināja asinīm noplūdusi antilope, kam pakaļ dzinās divpadsmit savvaļas suņi.
Avoti: 6-2. sējums