piedot1
piedot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu; trans.
1.Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPilnām mutēm viņas [govis] ēda svaigo barību, tā ka saimniece ar meitām nespēja ne piedot..
2.Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
PiemēriJa bērna attīstība noris normāli, mātei piena pietiekami, no mēneša vecuma iesaka zīdainim piedot tikai sulas..
2.1.Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
PiemēriAtkarībā no izēdināmās barības sastāva pēc vajadzības piedodot arī kaļķi, fosforu un citas minerālvielas.
2.2.Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu.
Piemēri..augsnes nevēlamās īpašības var samazināt, piedodot organiskās vielas - kūdru, dūņas..
3.Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
PiemēriCitā cehā [dzintara] gabaliņiem atskalda lieko un piedod vajadzīgo formu, te jau iezīmējas topošais kulons, gredzena acs...
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
PiemēriDzērvju klaigas piedeva apvidum lielu teiksmainību..
4.Palielināt (piemēram, spēku, ātrumu).
PiemēriLidmašīna šūpojās, krita gaisa bedrēs; es izlīdzināju gaitu,.. spārni čīkstēja un locījās. Piedevu ātrumu.
Stabili vārdu savienojumiPiedot gāzi.
4.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
Piemēri..sīkajam [vīra] augumam sparu piedeva apziņa, ka nu viņš pats ir saimnieks un rīko ļaudis..
Avoti: 6-2. sējums