piedraudēt
piedraudēt -draudu, -draudi, -draud, pag. -draudēju; trans.
1.Vērsties pie kāda ar draudiem. Brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
PiemēriPiedraudēt atriebties.
- Piedraudēt atriebties.
- Strādnieki protestēja un piedraudēja pārtraukt darbu..
- Liepām tas istabas kakts pašam nepieciešams, viņš bij piedraudējis visas tās [Bērziņa] grabažas izsviest sētsvidū.
- «Nu, tad vēl ievēro, - ja neturēsi muti ciet un ziņosi.. milicijai, tad nākošreiz mēs tevi dzīvu neatstāsim!» piedraudēja pirmais [bandīts].
1.1.intrans.
PiemēriPiedraudēt zēnam ar pērienu.
- Piedraudēt zēnam ar pērienu.
Avoti: 6-2. sējums