piedomāt
piedomāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
PiemēriReizēm, kad bija ilgāk piedomājis, sacīja «jūs», reizēm ātrumā izspruka «tu».
- Reizēm, kad bija ilgāk piedomājis, sacīja «jūs», reizēm ātrumā izspruka «tu».
- Viņš [rakstnieks] jau cieši piedomā par lugu, kurā apstrādās vielu, kas vairākkārt piesaistījusi pasaulē pazīstamu lielu rakstnieku uzmanību.
- Atliek ciešāk piedomāt, lai iztēlē pabūtu tēva pļavā.
1.1.sar. Domās apsvērt, novērtēt (ko).
PiemēriPēdējos gados vispār vērojama tieksme nopietni piedomāt pie telpas apdares un iekārtas detaļām..
- Pēdējos gados vispār vērojama tieksme nopietni piedomāt pie telpas apdares un iekārtas detaļām..
- Bija reizes, kad uzvedos izmeklēti un piedomāju pie katra vārda.
2.trans. Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
PiemēriJa dzejolim vai dziesmai pietrūka īsti pienācīga nobeiguma, viņa pati piedomāja jaunus vārdus..
- Ja dzejolim vai dziesmai pietrūka īsti pienācīga nobeiguma, viņa pati piedomāja jaunus vārdus..
2.1.Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
PiemēriTante labprāt pastāsta citām tantēm kinostudijas dzīves jaunumus,.. un, ko viņa nenoskaidro, to mierīgi piedomā klāt.
- Tante labprāt pastāsta citām tantēm kinostudijas dzīves jaunumus,.. un, ko viņa nenoskaidro, to mierīgi piedomā klāt.
- Tā bija viņa autobiogrāfija plus piedomātie varoņdarbi, kurus Sergejs klusībā vēlējies veikt.
- Kaut gan Paulīna labi zināja, ka Ieviņa nemēdz svešās mājās kavēties, šoreiz viņa piedomāja tai dažādas vainas un īpašības..
Avoti: 6-2. sējums