piedot2
piedot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu; trans.
1.Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
PiemēriTieši tāpēc, ka māte tā mīlējusi Kristapu, viņa dēlam nespēja piedot notikušo - aiziešanu, varbūtējo neuzticību.
- Tieši tāpēc, ka māte tā mīlējusi Kristapu, viņa dēlam nespēja piedot notikušo - aiziešanu, varbūtējo neuzticību.
- «To [karu] nevar aizmirst, nevar piedot.»
1.1.intrans.
PiemēriJāzeps: Kas piedot ir? Vai ļaunu teikt par labu? Ļaunam tapt? Nē, ļaunu vērst par labu, tas ir piedot.
- Jāzeps: Kas piedot ir? Vai ļaunu teikt par labu? Ļaunam tapt? Nē, ļaunu vērst par labu, tas ir piedot.
- «Piedodiet,» viņa dejojot pakniksēja. «Es negribēju jūs apvainot.»
- «Piedodiet,» sieviete saka un paiet dažus soļus Krišam tuvāk. «Šīs taču ir «Stūrīšu» mājas?»
1.2.divd. formā: piedodams, adj. nozīmē Tāds, ko var piedot.
Piemēri«Esmu izdarījusi kaut ko ļoti sliktu, kaut ko nepiedodamu...» viņas [Mirdzas] galvā urbās doma, «jo Elza aizbraucot bija tik vēsa.»
- «Esmu izdarījusi kaut ko ļoti sliktu, kaut ko nepiedodamu...» viņas [Mirdzas] galvā urbās doma, «jo Elza aizbraucot bija tik vēsa.»
- Liekas, ka viņa vēlētos šo savu pārdrošo soli padarīt vēl nepiedodamāku, tādēļ viņa paskatās Andrejam acīs un spītīgi atkārto: «Es pati gāju. Aizgāju un gaidīju viņu.»
1.3.divd. formā: piedodošs, adj. nozīmē Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) – piemēram, par skatienu.
Piemēri..viņa ar piedodošu skatienu noraugās vīrā, kad tas - atkal jau! - kaut ko nav izdarījis, aizmirsis svēti solīto.
- ..viņa ar piedodošu skatienu noraugās vīrā, kad tas - atkal jau! - kaut ko nav izdarījis, aizmirsis svēti solīto.
- Arnis piedodoši pasmaida.
Stabili vārdu savienojumiPiedot grēkus rel.
- Piedot grēkus rel — Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
Avoti: 6-2. sējums