piedot2
piedot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu; trans.
1.Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
PiemēriTieši tāpēc, ka māte tā mīlējusi Kristapu, viņa dēlam nespēja piedot notikušo - aiziešanu, varbūtējo neuzticību.
1.1.intrans.
PiemēriJāzeps: Kas piedot ir? Vai ļaunu teikt par labu? Ļaunam tapt? Nē, ļaunu vērst par labu, tas ir piedot.
1.2.divd. formā: piedodams, adj. nozīmē Tāds, ko var piedot.
Piemēri«Esmu izdarījusi kaut ko ļoti sliktu, kaut ko nepiedodamu...» viņas [Mirdzas] galvā urbās doma, «jo Elza aizbraucot bija tik vēsa.»
1.3.divd. formā: piedodošs, adj. nozīmē Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) — piemēram, par skatienu.
Piemēri..viņa ar piedodošu skatienu noraugās vīrā, kad tas - atkal jau! - kaut ko nav izdarījis, aizmirsis svēti solīto.
Stabili vārdu savienojumiPiedot grēkus rel.
Avoti: 6-2. sējums