piedēvēt
piedēvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
PiemēriDažbrīd esmu kļūdījies [aprakstu veidojot], tad Arturs liek labot, īpaši uztraucas, ka vienā vietā esmu piedēvējis viņam to, ko izdarījis cits.
Avoti: 6-2. sējums