piedēt
piedēt parasti 3. pers., -dēj, pag. -dēja; trans.
1.Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Piemēri..viņiem mājās ir pulka vistu, un tās pa garo ziemu piedējušas daudz olu.
- ..viņiem mājās ir pulka vistu, un tās pa garo ziemu piedējušas daudz olu.
- Saimniecei bij vairāk vistu, tāpēc viņas katliņā bij olu daudz, bet mūsu pelēcīte necik nevarēja piedēt..
2.Dējot piepildīt (ko) ar olām.
PiemēriKad putns bija piedējis kāda koka dobumu, cilts virsaitis viņu pārnesa uz citu koku..
- Kad putns bija piedējis kāda koka dobumu, cilts virsaitis viņu pārnesa uz citu koku..
- ..uz bitēm esošo ērču sagūstīšanai ligzdas vidū jāieliek.. kāres ar izvilktām tukšām darba bišu šūnām. Māte tās piedēs, un pēc cirmeņu izšķilšanās visas uz bitēm esošās ērces steigsies pie šiem cirmeņiem..
Avoti: 6-2. sējums