piederēties
piederēties -deros, -deries, -deras, pag. -derējos; refl.
1.tikai 3. pers. Pieklāties.
Piemēri«Tu esi tagad zellis. Tu esi pilntiesīgs cilvēks, ņem pīpi un nu velc dūmu, kā īstam zellim piederas.»
2.Būt piemērotam.
PiemēriSlaidajam, gandrīz trauslajam stāvam labi piederētos paplats un īss mētelītis..
3.pareti Būt (kā) sastāvdaļai. Būt atbilstošam (kam).
PiemēriViņa.. vingrina vēdera muskuļus, desmit divdesmit reizes tos savelkot un atlaižot. Arī tas piederējās pie treniņa.
Avoti: 6-2. sējums