piedegt
piedegt parasti 3. pers., -deg, pag. -dega; intrans.
1.Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
PiemēriPiededzis piens.
- Piededzis piens.
- Piedegusi maize.
- Piededzis metāla lējums.
- Artas tantei.. cūkas cepetis piedeg uz pannas..
- Gadās, ka zupa pārsālās, tāpat gadās, ka gaļa piedeg.
- Pagājis garām sakarsušajiem katla sāniem, kapteinis apstājās šaurās, tumšās ejas galā. Vecais Kārkls, kas pašlaik uzlauzīja krāsnīs piedegušos izdedžus, viņu neredzēja.
- pārn. «Kas viņam īsti ir?» Nikolajs grib zināt. - «Nekas.» - «Muldies! Kaut kas ir piededzis. Tu nestāsti man.» Atbildu, ka ikvienam kādreiz kas piedeg..
2.Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
Piemēri«..katls ir piededzis, kamēr mēs pusdienas taisījām..»
- «..katls ir piededzis, kamēr mēs pusdienas taisījām..»
Avoti: 6-2. sējums