piederīgie
piederīgie -o
piederīgais vsk. -ā, v.
piederīgā -ās, s.
1.Ģimenes locekļi attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Arī radinieki.
Piemēri«Bet vai tad viņiem piederīgo nebija?» - «Četri dēli, bet visi krituši frontē. Vecīši bija pēdējie savā dzimtā.»
- «Bet vai tad viņiem piederīgo nebija?» - «Četri dēli, bet visi krituši frontē. Vecīši bija pēdējie savā dzimtā.»
- ..viņi par katru cenu vēl gribēja satikt piederīgos - sievas, bērnus, vecākus.
- Nav tādas ģimenes šajā piekrastē, kura kādreiz nebūtu apraudājuši sava piederīgā - tēva, dēla vai brāļa bojāeju jūras dzelmē..
- sal. Džamaledīns par ērgli rūpējās kā par savu vistuvāko piederīgo.
2.Tautas, sociālas vai sabiedriski organizētas grupas locekļi.
PiemēriDažādu tautību piederīgie.. allaž raduši.. prieku.. Marka Tvena sarakstītajās grāmatās.
- Dažādu tautību piederīgie.. allaž raduši.. prieku.. Marka Tvena sarakstītajās grāmatās.
- Subergs, pats būdams līvu [lībiešu] tautas piederīgais, savu tautību nekad un nekur nenoliedza..
- Neiespējama šāda grupēšana [pēc sociālās piederības] tādos darbos, kuros tēloti vienas šķiras vai sociāla slāņa piederīgie..
- ..viņš nevarēja iedomāties, ka Jasiešu draudzes piederīgie būs tik atturīgi baznīcas kunga uzņemšanā.
Avoti: 6-2. sējums